Vēsturnieks Edgars Engīzers raidījumā uzsvēra, ka barikādes Latvijā un 1991.gada janvāra notikumi Baltijā ir neatņemama Padomju Savienības sabrukuma sastāvdaļa - ja tie būtu risinājušies citādāk, tad arī padomju režīma sabrukums būtu norisinājies citādāk.
"Otra daļa no šī barikāžu laika rezultāta lomas ir tieši Baltijas tautu, pirmkārt, neatkarības apziņa.
Otrkārt – arī Rietumu orientācija un demokrātisko vērtību izcelšana, kas var būt ir daudz ilgstošākas sekas nekā tikai Padomju Savienības sabrukums," sacīja vēsturnieks.
Pēc viņa teiktā, barikāžu laikā parādījās Latvijas tautas vienotība, kas iedeva būtisku impulsu turpmākajām savstarpējām attiecībām starp dažādām etniskajām grupām Baltijas valstīs, kas virzījās uz demokrātisku iekārtu.
"Es teiktu, ka tas sabiedrības modelis, tā pārvaldes iekārta, kas mums ir šobrīd, vai tas patīk vai nē, bet ir tieši barikāžu sasniegumu vai šīs nosacītās uzvaras rezultāts," teica Engīzers un piebilda - barikādes arī apvienoja latviešu tautu, kas Otrā pasaules kara rezultāta bija sašķelta.
Vēsturniece Una Bergmane vērtēja, ka barikāžu laika nozīmīgums Latvijā nav pietiekami novērtēts. "Es domāju, ka vēl nākošajos gados vai gadu desmitos (..)
jo vairāk būs pētījumu, jo vairāk varbūt sabiedrība apzināsies par barikāžu nozīmīgumu, par to lomu, kādu patiesībā katrs cilvēks tajās spēlēja," lēsa Bergmane.
Vēsturniece Kristīne Beķere piekrita, ka Latvijas sabiedrībā nepietiekami apzinās barikāžu laika lomu. "Varbūt arī tādās ikdienas problēmās un valsts pārvaldes trūkumos nepietiekami novērtējam neatkarības atjaunošanas lomu," sprieda vēsturniece.
Pēc 100 vai 200 gadiem, visticamāk, reti kurš zinās kādas pašreizējās valdības negācijas, taču noteikti pieminēs valsts neatkarības atjaunošanas periodu 20.gadsimta beigās, uzskata vēsturniece.
"To atcerēsies kā vienu no centrālajiem punktiem, un barikādes savukārt ir viens no centrālajiem, kulminācijas punktiem Atmodas procesā," piebilda Beķere.
Jau ziņots, ka 1991.gada 13.-27.janvāra barikādes ir nevardarbīgas pretošanās posms Latvijas Atmodas gaitā, kad Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskiem objektiem celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju bruņoto spēku uzbrukuma.
Pēc padomju režīma karaspēka uzbrukuma Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem, 13.janvāra rītā, uzrunājot cilvēkus Latvijas Radio, Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks aicināja pulcēties protesta manifestācijās. Cilvēki neapbruņoti devās uz barikādēm no daudzām Latvijas pilsētām.
2016.gada janvārī barikādēm aprit 25 gadi.
