Pasaule mūsdienās piedzīvo dramatiskas pārmaiņas un jau piemirstās Aukstā kara tēmas ir atgriezušās Eiropas politikas un sabiedrības dienaskārtībā. Un tam spilgts apliecinājums ir Krievijas 24. februārī uzsāktā atklātā militārā agresijas pret Ukrainas valsti un tautu.
"Mēs esam NATO dalībvalsts, tas dod mums drošības garantiju, Krievija pret Baltijas valstīm izturas savādāk," vērtēja vēsturnieks Jurijs Ciganovs.
Vēsturnieki norādīja, ka agresīvas ārpolitikas saknes un agrākie Krievijas ekspansionisma un imperiālisma gadījumi meklējami pat agrīnajos viduslaikos.
"Ekspansija ir cauri visai Krievijas ārpolitikai, kas veiksmīgi tiek izmantota arī iekšpolitikā," piebilda vēsturnieks Andris Šnē.
Konferencē piedalījās arī vēsturnieks Dmitrijs Savvins, kurš jau septīto gadu dzīvo Latvijā, saņēmis šeit politisko patvērumu. Viņš atzina, arī šodien Latvijā darbojas prokremlisks lobijs, kas strādā Kremļa labā. Tādēļ svarīga ir cīņa pret to, lai aizstāvētu Latvijas nacionālo drošību.
"Paldies Dievam, Latvija ir daļa no vienotas Eiropas, bet, manuprāt, Latvijā ir piektā kolonna, cilvēki, kuri atbalsta padomju un Kremļa politiku Latvijā," sacīja Savvins.
Vēsturnieki secināja, ka arī šodien Krievijas rīcība neatšķiras no tās, kāda tā bijusi pagātnē, un to joprojām caurvij agresivitāte pret kaimiņvalstīm.
