Dienas notikumu apskats

Cietušajiem iespēja saņemt gan juridisku, gan psiholoģisku bezmaksas palīdzību pa tālruni

Dienas notikumu apskats

Pēc zāļu izmēģinājumiem Francijā viens cilvēks komā, vēl vairāki cietuši

Starptautiskā konferencē LZA piemin barikāžu 25. gadadienu

Vēsturnieki: Ja apspiestu barikādes, Latvijas neatkarību, visticamāk, neizdotos atgūt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Barikādes bija izšķirīgs brīdis un apbrīnas vērts fenomens Latvijas vēsturē, kas pelnījis lielu ievērību. 1991. gada janvāra notikumi no jauna ļāva vecākajai paaudzei atcerēties, bet jaunākajai iepazīt kara elpu un upuru cenu.

To Latvijas Zinātņu akadēmijā barikāžu 25. gadadienai veltītā starptautiskā konferencē par civilo pretestību un barikāžu lomu uzsvēra Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Barikādes noveda pie lielākā, ko vien tauta var vēlēties, –  savas valsts. Notikumi Lietuvā un Latvijā bija kā detonators turpmākajiem notikumiem arī Maskavā, kas beidzās ar augusta puču, kad Latvija reāli atguva neatkarību.

Ja padomju militāristi 1991. gada janvārī būtu apspieduši baltiešu alkas, diez vai Latvijas neatkarību izdotos atgūt tik drīz un, visticamāk, tā vairs nebūtu bijusi iespējama.

Kā rakstiskā uzrunā konferences dalībniekiem uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, barikādes un tautas saliedētība cīņā par atgūtās neatkarības nosargāšanu ir apbrīnas vērts fenomens Latvijas vēsturē, par ko nepagurstoši jāstāsta tiem, kas šīs atmiņas nesīs tālāk. Emocionāla bija arī pirmā atjaunotās Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna.

„Šī konference ir izcils notikums Latvijas vēstures izpratnes veicināšanā, jo vēl ir brīdis, kad mēs varam būt kopā tie, kas šo vēsturi veidoja un piedalījās, un tie, kam šī vēsture ir jānostiprina nākotnē,” teica bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

„Barikādes ir tautas varoņeposs. Barikādēs vienlaicīgi gan ierindas kareivji, gan vadītāji bija tauta. Nav bieži vēsturē tik spilgtu notikumu, kad tauta vada visu procesu kopumā,” pauda Ulmanis.

1991.gada notikumos, tāpat kā Baltijas ceļā, Baltijas tautas apliecināja vēl nebijušu vienotību, vispirms izcīnot brīvību un tad to nosargājot – to uzsvēra arī Lietuvas un Igaunijas vēstnieki Latvijā. Vienlaikus viņi aicināja atcerēties, ka tā laika vienotība ir ne mazāk svarīga arī šodienas nebūt ne drošajā pasaulē.

"Barikādes - tā ir tautas varonība, tautas drosme," piebilst viens no sava laika līderiem Latvijas Tautas frontē Jānis Škapars. "Bija izveidojusies pilsoniskā sabiedrība, cilvēkos bija izveidojusies milzīga atbildība, ka vajag to izdarīt. Atkāpties nevar. Tas, ka tauta nāca, tā ir kolosāla lieta," norāda Škapars.

Emocionāls brīdis barikāžu laikabiedriem bija Rīgas videocentra 1991.gadā uzņemtā, krieviski ieskaņotā filma „Barikāde” ar unikāliem tā laika kadriem, kas pirmizrādi piedzīvoja tikai piektdien.

Ļaužu pilnā Zinātņu akadēmijas konference šajā Barikāžu gadadienā īpaši aicināja domāt par pilsoniskās pretestības spēku un tā laika mācībām mūsdienās. Konferences centrā šoreiz bija tieši jaunie zinātnieki, kuri Barikāžu laikā vēl negāja skolā, bet kurus aizrāvusi šī nesenā vēsture un daudzās tās neizpētītās šķautnes. Kaspars Zaltāns pētījis brīvprātīgo vienības, Una Bergmane – starptautisko reakciju uz 1991.gada janvāra notikumiem Baltijā, Kristīne Beķere – trimdas iesaisti, Laura Ardava – atspoguļojumu Latvijas medijos, bet Edgars Engīzers – Barikāžu lomu arī pasaules vēstures kontekstā.

„Es teiktu, ka Rīgas barikādes un 20.janvāra uzbrukums ļoti būtiski ietekmēja pasaules vēstures attīstību, ko mēs saucam par Aukstā kara beigām un Padomju Savienības sabrukumu,” norāda Engīzers.

„Barikādes nav atrautas laiktelpā, un ir viens no notikumiem attīstības ķēdē, kas sākās jau 1989.gadā visā sociālistiskajā nometnē, ieskaitot Ķīnu. (..) Tas, ka Padomju Savienībā šīs manifestācijas pārauga domino efektā, bija galvenais iemesls, kāpēc Padomju Savienība sabruka,” pauda vēsturnieks.

Jaunā vēsturniece Una Bergmane referēja par starptautisko reakciju uz notikumiem Baltijā 1991. gada janvārī. Viņai tolaik bija seši gadi. "Es atceros demonstrāciju Viļņas atbalstam. Es sapratu, kas notiek, jo vecāki ar mani ļoti runāja par politiku. Man bija labi izskaidrots, Man bija bail. Mani aizsūtīja uz laukiem," saka Bergmane.

Barikāžu laika starptautisko kontekstu un lielo nozīmi PSRS sabrukumā iezīmēja arī Prinstonas universitātes profesors Marks Beisingers. Viņaprāt, spēka lietošanu Baltijā pārtrauca gan bailes par starptautisko reakciju, gan sabiedrības sacelšanos pašu mājās, tā spilgti pierādot nevardarbīgās pretošanās būtību.

„Nav šaubu, ka no militārā viedokļa padomju armija būtu varējusi ieņemt stratēģiskos punktus šeit, Rīgā, ja to gribētu. Tanki būtu varējuši viegli pārbraukt barikādēm, ja būtu gatavi pamatīgai asinsizliešanai,” pauda Beisingers. „Taču šeit mēs redzam pilsoniskās pretošanās lielo gudrību: tā nestrādā tāpēc, ka būtu militāri pārāka. Tā paaugstina agresora likmes spēka pielietošanā un pavērš to sev par labu. Latvijas gadījumā šī svira bija sabiedrības viedoklis ārzemēs un pašā Krievijā, jo tieši tas uztrauca [PSRS līderi Mihailu] Gorbačovu. Lielais civiliedzīvotāju skaits uz barikādēm krietni paaugstināja likmes iespējamam mēģinājumam apspiest pretošanos vardarbīgā ceļā,” uzsver Beisingers.

Barikāžu 25.gadadienai veltītie notikumi turpināsies arī nākamnedēļ ar kulmināciju 20.janvārī.

Barikāžu laiku piektdien vakarā atzīmēja arī Doma laukumā, kur atrodas Barikāžu laika rekonstrukcija. Viens no cilvēkiem, kas apmeklētja tur notiekošos pasākumus bija Kaspars Spuģis no Mārupes. Tur savulaik bija viņa tēvs, taču šogad viņš pats bija atnācis kopā ar saviem bērniem, lai "parādītu vēsturi".

  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti