1918. gada februārī Lietuva atradās vācu okupācijā, savukārt Igaunijā pastāvēja lielinieku vara. Tomēr abās valstīs radās situācija, kas bija labvēlīga vienotas valstiskas organizācijas veidošanai - Lietuvā tā bija Tautas Padome, bet Igaunijā – Glābšanas komiteja.
“Latvijai šī situācija ir vissarežģītākā, jo Pirmā pasaules kara laikā Latvija tiek ar frontes līniju sadalīta divās daļās. Ja mēs skatāmies tādās lielās līnijās, tad tā ir Daugava. Kurzeme un tā teritorija, kas ir Daugavai šajā krastā, atrodas vācu okupācijas zonā,” saka Latvijas Kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane.
“Aiz Daugavas ir tas, kas ir Igaunijā – Krievijas varas institūcijas. Attiecīgi pēc lielinieku apvērsuma, tā ir lielinieku vara. Attiecīgi – Latvijā nav iespējams izveidot vienotu organizāciju, kas jau astoņpadsmitā gada februārī, kā tas notiek Lietuvā un Igaunijā, varētu pieņemt kaut vai šo aktu par neatkarības pasludināšanu,” norādīja Ekmane.
Neskatoties uz neatkarības pasludināšanu, situācija valstīs faktiski nemainījās līdz pat Pirmā pasaules kara beigām - okupācijas režīmi neļāva veidot valstiskas institūcijas. Tas bija tikai sākums cīņai par neatkarību.
Vēstīts, ka Lietuvā lielākie svētki norit tieši piektdien, 16. februārī.