Dienas ziņas

Ziņu speciālizlaidums

Dienas ziņas

Nīcā iestāda pirmo Latvijas simtgades ozolu

Vēsturiskais balsojums par Neatkarības deklarāciju

Vēsturisks ieskats: Kā 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas neatkarību

1990.gada 4.maija deklarācija bija kulminācija Trešajai atmodai. Todien Augstākās Padomes (AP) sēdē bija īsta kauja. Gaisu šķēla pretēju viedokļu ugunis: kurš iegūs pārsvaru – Tautas frontes vai interfrontes deputāti.

Darbs pie neatkarības deklarācijas sākās jau 1990.gada martā, jo līdz ar Tautas frontes uzvaru AP vēlēšanās bija mainījies politisko spēku samērs par labu valsts neatkarības idejai.

 

Uz pirmo sesiju jaunievēlētās AP deputāti sanāca 3. maijā, un jau todien plānoja pieņemt nozīmīgo dokumentu, kas jau bija sagatavots. Taču līdz deklarācijas projekta apspriešanai nonāca tikai 4. maijā.

Opozīcijas deputāti - “Interfrontes” un “Līdztiesības” pārstāvji - kompartijas funkcionāri un padomju armijas virsnieki uzskatīja, ka Latvijai jāturpina eksistēt PSRS sastāvā, un vilka laiku. 

"Mums tiek piedāvāts ne vairāk, ne mazāk restaurēt buržuāziskās Latvijas sabiedrisko iekārtu, atjaunot 1922.gada Satversmi. Patiesībā saraut Latvijas PSR valstiskās saites ar Padomju savienību. Deputāti komunisti šādu dokumentu un rīcību var vērtēt tikai negatīvi. Es redzu tikai vienu iespēju - izvest šajā jautājumā referendumu un rīkoties tā, kā to prasa spēkā esošie likumi," tā 1990.gadā AP sēdē sacīja AP deputāts Alfrēds Rubiks.

Tikmēr AP deputāte Ita Kozakeviča 1990.gada 4. maija AP sēdē atgādināja: "Latvija PSRS sastāvā tika iekļauta bez referenduma, bez visas tautas nobalsošanas."

Debates ilga visu dienu. Atmosfēra zālē bija tik nokaitēta, ka sēdes vadītājam, Anatolijam Gorbunovam, ik pēc brīža vajadzēja apsaukt vai mierināt kādu runātgribētāju. Balsojums par Latvijas neatkarības deklarāciju sākas tikai vēlā pēcpusdienā.

Lai tiesiski un mierīgi izkļūtu no PSRS, tika noteikts pārejas periods Latvijas valstiskuma atjaunošanai de facto.

Līdz pat pēdējai sekundei nebija skaidrs, vai neatkarības deklarāciju varēs pieņemt, vai nobalsos pietiekams skaits deputātu.

Lai dokuments iegūtu juridisku spēku, vajadzēja vismaz 134 balsis. Tautas frontes pārstāvjiem bija tikai 132. Atlika cerēt uz neatkarīgo deputātu atbalstu. 57 deputāti, neatkarības idejas pretinieki, balsojumā nepiedalījās.

Vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem dokumentiem pieņēma ar 138 balsīm. Pēc balsojuma virmoja emocijas - arī ārā, zem parlamenta ēkas logiem, kur tūkstošiem cilvēku, elpu aizturējuši, gaidīja un skaitīja līdzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti