Vēstures muzejā atklās vikingu un zviedru laikiem veltītu izstādi

No 2. jūnija līdz 23. oktobrim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mazajā izstāžu zālē Rīgā, Brīvības bulvārī 32, būs apskatāma izstāde “Vikingu un zviedru laiki Latvijā”. Tā veidota mobilas konstrukcijas formā, un to papildinās oriģināli priekšmeti no muzeja krājuma – daļa tiks eksponēta pirmoreiz.

Ekspozīcija ”Vikingu un zviedru laiki Latvijā” vēsta par Latvijas iedzīvotāju nozīmi Ziemeļeiropas un Austrumeiropas kontekstā 7.–12. gadsimtā, parāda viņu kultūras bagātību un ietekmi reģionā, atsedz Austrumbaltijas un Skandināvijas iedzīvotāju kontaktus un savstarpējo mijiedarbību, apliecina Latviju kā noteiktu un spilgtu minētās pasaules daļu ar savu paliekošu nozīmi. Tēmas atspoguļošanā izmantoti rakstīti avoti un arheoloģiskās liecības.

Izstāde sastāv no vairākām sadaļām: “Vikingu laikmets”, “ Latvija: zeme, tauta, valsts”, “Skandināvu rakstītie avoti par Austrumbaltiju”, “Daugavas tirdzniecības ceļš un Daugmale” “Arheoloģiskās liecības par skandināviem Latvijā”, “Zviedru laiki Latvijā”.

Pirmajā no tām īsā un koncentrētā veidā sniegta pamatinformācija par vikingu laikmetu Skandināvijā; otrā  satur vēstījumu par latviešiem un Latviju. Trešajā sadaļā parādītas skandināvu rūnu uzrakstos, sāgās un hronikās atrodamās zināšanas par Austrumbaltijas ģeogrāfiju, etnisko sastāvu, savstarpējiem kontaktiem un konfliktiem; ceturtajā raksturots viens no nozīmīgākajiem Austrumeiropas tirdzniecības ceļiem – Daugava, ceļa no „varjagiem uz grieķiem” sastāvdaļa, kā arī parādītas šī ūdensceļa ieejas un izejas „atslēgas” – Daugmales pilsētveida apmetnes arheoloģisko izrakumu rezultāti. Piektā sadaļa iepazīstina ar skandināvu Grobiņas arheoloģisko kompleksu un tā senlietu atradumiem kuršu, lībiešu, zemgaļu un citos pieminekļos. Sestā – pārceļ skatītāju uz pēcvikingu Latvijas un Zviedrijas ciešāko saistību periodu un veltīta 16. gadsimta vidus – 18. gadsimta sākuma cīņai par Livonijas mantojumu un Vidzemes simtgades epizodei trīs kroņu valsts varā.

Vitrīnās varēs apskatīt skandināviem raksturīgās senlietas no skandināvu kapiem Grobiņas Smukumos, Salaspils Laukskolā un Ikšķiles Zēvalda vasarnīcas kapulaukā. Krāšņākie ar sudrabu inkrustētām uzmavām rotātie šķēpa gali un divi bārdas cirvji nāk no Vecsaules Čapāniem un Tāšu Rolovu purva. Būs aplūkojamas arī skandināvu sieviešu rotas no dažādiem pieminekļiem, tai skaitā bruņurupuču saktas, trīsspārnu saktas, kārbu saktas, aproces, piekari.

Pēc eksponēšanas muzejā mobilā izstāde tiks piedāvāta izglītības un kultūras iestādēm Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt