Vēstures muzejā no pulksten 12 notiks nodarbība ģimenēm ar sākumskolas vecuma bērniem, kuras laikā apmeklētāji gūs zināšanas par 19.gadsimta latviešu sarunvalodu un lauku sētām. Daudzi vārdi, ar kuriem apzīmētas klasiskas lauku sētas būves, kā rija, pūnīte, laidars vai vāgūzis, mūsdienu valodā nav dzirdami un jaunākām paaudzēm pat sveši.
''Brīziem patiešām, lasot ''Balto grāmatu'', gandrīz vai jātur vārdnīca blakus vai mammai vai cexmāmiņai jāprasa, kas tie par vārdiem. Ja vēl varam izdomāt, kas ir istaba, kā kādreiz sauca dzīvojamo ēku, tad padomāt, kas ir pūnīte, ir pavisam grūti. Tā tātad ir vieta, kur glabā sienu. Vēl interesants vārds ir gubenis - tā ir piebūve salmu un siena novietošanai. Nams mums liktos kā galvenā māja, kur dzīvo dzimta - nebūt ne: nams ir vai nu āra virtuve, kur tiek gatavots ēdiens lopiem, vai arī tā ir vasarā apkurināma telpa, kuru ziemā neizmanto, kā tāda novietne,'' stāsta muzeja speciāliste Ilze Miķelsone.
Tāpat sanākušajiem stāstīs, kādas ēkas bija 19. gadsimta zemnieku lauku sētā - katras mājas izvietojumu un nozīmi. Kur glabāja graudus, kur mitinājās zirgi, govis un aitas? Kāds bija ļaužu mājokļa plānojums pirms vairāk nekā simt gadiem?
Pēc ekskursijas muzeja zālēs, kurās atspoguļots latviešu zemnieku tradicionālais dzīvesveids, bērniem būs iespēja lasīt latviešu tautas pasakas vai salikt pareizā secībā tautasdziesmas rindas, minēt mīklas un iet rotaļās, papildina muzejpedagoģe Ilze Miķelsone:
''Liks uzminēt, kurš iemītnieks kurā no ēkām var dzīvot, varēs taisīt pirkstiņlelles, arī no zīlēm un kastaņiem izveidosim lauku sētas iemītniekus. Pavisam maziņie no klucīšiem varēs uzbūvēt savu sapņu lauku sētu. Lielākiem savukārt būs interesanti paskatīties trīs gubernās, kāda varēja būt viņu vecvecāku dzimtas māja attiecīgi Kurzemē, Vidzemē vai Latgalē.''
Ģimenes dienas muzejā norit izstādes "Versija - latvieši: 1896. gada latviešu Etnogrāfiskā izstāde” ietvaros. Nākamās un noslēdzošās ģimeņu nodarbības tēma 26. novembrī būs "Tradicionālie Ziemassvētku rotājumi”.
