Mākslinieks koktēlnieks Šļuncevs, kurš aizrāvies ar Balvu muižas vēstures pētniecību, Latvijas Radio izrādīja muižas pagrabtelpas un atzina, ka tagad, kad muižas ēkas pagrabā notiek renovācijas darbi, par tās vēstures mēmajiem lieciniekiem ir kļuvuši ķieģeļi, kas pagrabstāvā atrodami vēl pat no muižas pirmsākumiem.
Pētnieks ir izzinājis gan ēkas vēsturi, gan arī savācis muižas celtniecībā un atjaunošanā izmantoto vēsturisko ķieģeļu kolekciju.
"Muižas vēstures pētīšana, strādājot tādā vietā, ir kļuvusi par sirdslietu, jo nevar savādāk savu dzīvi veidot – strādāt tādā vietā un nepētīt. Jo katrs ķieģelītis, katrs saglabājies dekora elements, katrs atgādina par to vēsturi, kas te ir notikusi. Bet vēsture ēkai ir ļoti bagāta," viņš skaidroja.
Balvu muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā.
18. gadsimta beigās Viļakas stārasta sieva Konstancija Hilzena pie Balvu ezera izveido pusmuižu, kas pirmoreiz inventāra sarakstos minēta 1765. gadā. Laika gaitā mainījās muižas īpašnieki, ēka divas reizes tika nodedzināta, taču par spīti visam te joprojām ir saglabājušas unikālas vēstures liecības.
"Hilzenu-Gorožansku laikmets mums saistās ar lielizmēra ķieģeļiem – 315x150x70 [milimetri]. Šis ķieģelis ir liecinieks tam, ka cokolstāvā grīdas bija klātas ar tādiem ķieģeļiem. Šis ķieģelis ir no muižas rietumu gala. Man izdevās atrast metru lielu grīdas platību, kas bija izlikta ar tādiem ķieģeļiem," izrādot vienu no senākajiem muižā atrastajiem ķieģeļiem, Šļuncevs atzina, ka tam varētu būt pat 200 gadu.
"Kas ir raksturīgs, – laikā, kad muiža tika celta, zīmogiem bija jābūt uz ķieģeļu galiem. Pašreiz, cik es esmu meklējis, man nav izdevies atrast nevienu seno ķieģeli, lai no Gorožanskiem būtu kāds zīmogs," viņš skaidroja.
Vēstures pētnieks muižas pamatos ir atradis tā sauktos dzelzs ķieģeļus ar īpašu stiprību.
Viņš skaidroja: "Dzelzs ķieģelis ir daudz smagāks. Tas ir augstas pakāpes apdedzināšanas ķieģelis. No 1000 ķieģeļiem dedzinot tikai 100 varēja iznākt dzelzs ķieģeļi. Dzelzs ķieģeļi neuzsūc ūdeni. Šis ir tāds interesants ķieģelis. Tas ir no 1929. gada. Ar šiem ķieģeļiem 1930. gadā laboja jau pirmā ugunsgrēka sekas."
Šļunceva kolekcijā ir arī vairāki ķieģeļi, kuri apzīmēti ar burtiem, un pēc šiem uzrakstiem var precīzi noteikt, kurā laikā un kādā ķieģeļu darbnīcā tie tapuši.
Viņš skaidroja: "Tāpec Tranzē barona laiks iezīmējas ar to, ka viņa laikā uz visiem ķieģeļiem ir burts T un B . Burts T nozīmē saimnieka uzvārda pirmo burtu un B nozīmē mūsu pilsētiņas un muižas nosaukumu, un tas ir Bolovsk. Kāpēc krieviski? Tāpēc, ka te tolaik bija Vitebskas guberņa. Mēs redzam skaistus divus drukātus burtus L un L. Tas ir grāfu Lippe-Lipsku laiks."
Šļuncevs pašlaik ir muižas saimnieks, kurš rūpējas ne tikai par muižas inventāru, bet arī stāsta apmeklētājiem par tās vēsturi un celtniecībā izmantotajiem materiāliem.
Pašlaik muižas ēkā atrodas Balvu pieaugušo izglītības centrs, bet saimnieks cer, ka ar laiku šī ēka varētu kļūt par atsevišķu tūrisma objektu. Pirmos soļus pretī tam viņš jau ir spēris, gan saglabājot pagrabā nelielu daļu vēsturiskā ēkas mūrējuma, gan izveidot vēsturisko ķieģeļu kolekciju.
