„Būt karavīram likās sevišķi lepni, īpaši priekš skuķiem, kuras tad, cerams, mūs aplidotu un dievinātu no visām pusēm. Spriedām, cik katrs būtu liels varonis, iegūtu apbalvojumus, paaugstinājumus, un vēl tas galvenais – izšauties pēc sirds patikas”.
Brīvdabas izstādes veidotāja Ilze Krīgere lasa fragmentu no 17-gadīgā Mārtiņa Avotiņa dienasgrāmatas, kurā viņš apraksta savu motivāciju, kādēļ brīvprātīgi iestājies strēlnieku bataljonā. Dienasgrāmatu un vēstuļu fragmenti būs lasāmi arī uz brīvdabas izstādes planšetēm, lai informāciju par notikumiem pirms 100 gadiem padarītu personiskāku, cilvēciskāku, lai atklātu, cik naivi un romantiski sākotnēji bija jauno puišu priekšstati par karu un kā tie sagruva, viņiem patiešām iekļūstot kara nežēlības epicentrā.
Izstādi veidos arī fotogrāfijas un citas liecības par 1915.gadā notiekošo, stāsta izstādes veidotāja Ilze Krīgere:
„Ļoti daudz ir fotogrāfiju un dokumentu tieši par strēlnieku bataljonu dibināšanu, un tur ir redzami šie te brīvprātīgie puiši, kas ir vēl savās civilajās drēbēs atnākuši, spēlē ermoņikas, ir pušķoti ar puķēm, kā viņus sabiedrība pavada uz Daugavmalu, kā viņiem Mīlgrāvī notiek apmācības. Tā kā skatītājs var izsekot tam visam līdzi. Arī brīžiem, kad viņi pirmo reizi 1915.gadā nonāk frontē, kad ir pirmie trīs kritušie šajā pašā gadā, kas liek pamatu Brāļu kapiem. Nu un, protams, arī pirmie apbalvotie. Tātad šīs te divas puses – medaļas un kritušie, ko nes karš”.
Brīvdabas izstāde ar ļoti personiskām liecībām par strēlniekiem labāk palīdzēs saprast arī viņu piedzīvoto un pārdzīvoto Ziemassvētku kaujās, un tām par godu Tīreļpurvā izveidots īpašs maršruts, kuru izejot varēs iepazīt konkrētu kauju vietas.
„Taka ir dabā iezīmēts maršruts, ko septiņu kilometru garumā var iziet, sākot no tās vietas, kur strēlnieki pulcējās pirms uzbrukuma Ziemassvētku kaujās, cauri tā laika dzeloņdrāšu aizžogojumiem, pāri frontes līnijai, kur viņi iebrūk vāciešu nocietinājumos. Un tur redzamas vietas dabā, kas saglabājušās no kara laika, piemēram, bumbu bedres un vācu armijas aka. Visas šīs vietas atzīmētas ar informatīvām planšetēm, pie kurām cilvēks var apstāties, iegūt papildu informāciju, apskatīties bildes, kā tas izskatījās tajā laikā, un salīdzināt, kā tas izskatās mūsdienās,” stāsta izziņas takas veidotājs Dagnis Dedumietis.
Tīreļpurvā izveidotās takas un arī brīvdabas izstādes mērķis ir atgādināt par strēlnieku cīņu lielo nozīmi mūsu vēsturē, vienlaicīgi neaizmirstot arī par ārkārtīgi postošajiem zaudējumiem, ko mūsu tautai atnesa Pirmais pasaules karš.
„Latvija no sava pirmskara iedzīvotāju skaita zaudēja tuvu 40% Pirmajā pasaules karā. Salīdzinot - Francija zaudēja 4%, tātad desmit reizes mazāk. Tas mums vienmēr ir jāatceras. Bet tā bija arī mūsu uzvara, jo mēs pierādījām, ka mēs varam kaut ko izdarīt. Lai arī strēlnieki bija ļoti maza daļiņa no krievu armijas karavīriem, viņi bija savējie, un viņi cēla nācijas pašapziņu. Un tāds atbalsts pirms tam armijai nekad nebija bijis, un tas ir arī vajadzīgs tagad noteikti,” saka Ilze Krīgere.
Brīvdabas izstādi „Latviešu strēlnieku bataljoniem 100” un Ziemassvētku kauju izzinošo taku 7 kilometru garumā Tīreļpurvā atklās trešdien, 9.septembrī. Tās būs aplūkojamas bez maksas. Izveidotā taka ved pa 1.Latviešu strēlnieku brigādes uzbrukuma ceļu 1917.gada 5.janvārī un ļaus iepazīt vēstures liecības, kas līdz šim bija nepieejamas.
