Vēsture 1 minūtē: Klusā pretošanās (kā runāt par to, kas aizliegts?)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kā runāt par to, kas aizliegts? Šis jautājums kļūst mazāk aktuāls tad, kad vārda brīvība ir pašsaprotama. Savukārt padomju okupācijas laikā, kad pastāvēja stingra cenzūra, tas bija būtisks izaicinājums – vispirms jau rakstniekiem, māksliniekiem, mūziķiem, kino cilvēkiem. Kā nepakļauties un pateikt patiesību par apkārt notiekošo, kā runāt par vērtībām, kuras ir ārpus komunistu ideoloģijas kanona, kā paust patiesas emocijas par savu dzimteni?

Publiskajā telpā te noderīga bija mākslas valoda, zemteksts. Prasme apiet cenzūru raksturo veselu laikmetu un apliecina vēlmi runāt par patiesām vērtībām, nevis uzspiestām tēmām. Padomju okupācijas laikā būtiski bija arī aktualizēt noteiktas tēmas – vēstures mantojuma nozīme, latviešu kultūras vēsture, pat minēt Latvijas vārdu bez apzīmējuma “Padomju Latvija”.

Lai uzturētu dzīvu individuālo gara brīvību, svarīgas bija neoficiālas domubiedru kopas – tādas kā t.s. “Franču grupa” 1950. gadu sākumā, kurās apsprieda oficiāli aizliegtās tēmas.

Svarīgs svaiga gaisa malks bija arī ziņas par to, kas notiek ārpus PSRS un sociālistiskajām valstīm. Visas paaudzes, jo īpaši jaunieši, tiecās uzzināt, kas notiek, kas ir modē Rietumos - ārpus sociālistiskajām valstīm.

PSRS nevēlamās modernās popmūzikas kultūras pieejai bija vairākas iespējas: varēja censties uztvert Rietumu radiostacijas, piemēram, ''Radio Luksemburg'', kuras pārraidīja Rietumu mūzikas ierakstus; kopš 60. gadiem strauji attīstījās un kļuva pieejamāka magnētisko lenšu ieraksta un atskaņošanas tehnoloģija. Lai gan tas nebija lēts prieks – labs lenšu atskaņotājs varēja maksāt pat divas vidējas mēnešalgas -, tas deva iespēju apmainīties ar mūzikas ierakstiem un padarīja pieejamus Rietumu izpildītāju, kā arī ārzemju latviešu ierakstus. 

Ar krietnu novēlošanos arī skaņuplatēs bija pieejami faktiski pirātiski Rietumu mūzikas ieraksti, kurus padomju vara uzskatīja par mazāk kaitīgiem vai arī kurus izdeva citās sociālisma valstīs, piemēram, Bulgārijā. Sūtījumi no radiem rietumvalstīs gan tika stingri kontrolēti.

Cenzūras iestādei – Galvenajai literatūras pārvaldei - vēl 1980. gadu beigās bija saraksti ar pieļaujamām un nevēlamām trimdas latviešu mūzikas ierakstu vienībām. 1985. gadā no 537 ārzemju bandrolēm un pakām, kas sūtītas adresātiem Latvijā un kuras pārbaudīja cenzori, 320 tika aizturētas. Tajās lielākoties bija aizliegtas avīzes, žurnāli un citi iespieddarbi, arī PSRS aizliegtās skaņuplates.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti