Viņš cer, ka vērtīgā dāvana piesaistīs vairāk tūristu, tādējādi iegūstot muižas tālākai atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus.
“Livonijas atlanta” viens no oriģināleksemplāriem, kas izdots 1798. gadā, līdz šim atradās Ahtenhagena kolekcijā, bet turpmāk šis vērtīgais izdevums glabāsies īpaši izgatavotā skapī - Veselavas muižas barona Kampenhauzena bijušās bibliotēkas telpā.
Lai apmeklētājiem būtu iespēja arī ielūkoties atlanta saturā, līdzās novietots tā faksimilizdevums, kuru drīkst šķirstīt un pētīt. Lēmumu uzticēt “Livonijas atlanta” oriģinālu tieši Veselavas muižai, Manfrēds Ahtenhagens pieņēmis, te vairākkārt viesojoties un pamanot, kā vieta pamazām atdzimst.
“Es vēlētos, lai šo vietu apmeklē vairāk tūristu. “Livonijas atlants” muižai ir liela vērtība, jo šeit cilvēks var aplūkot to, ko citur nevar redzēt,” sacīja Vācijas Muižu asociācijas prezidents Manfrēds Ahtenhagens.
“Ceru, ka tas ceļotājus piesaistīs. Arī man Vācijā pieder muiža, kuru esmu atjaunojis - zinu, cik daudz pūļu, finanšu un laika resursu tas prasa,” uzsvēra Ahtenhagens.
“Cilvēki pa Latviju ceļo ļoti maz. Tā galvenā doma ir tāpēc, lai cilvēki vairāk brauktu uz muižu, atstātu savu naudu, lai varētu tā muiža tālāk attīstīties,” norādīja Latvijas Piļu un muižu asociācijas viceprezidents Jānis Lazdāns.
“Livonijas atlanta” atsevišķu karšu kopijas glabā muzeji un vēsturnieki, bet tā oriģinālizdevumi, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir retums.
“Livonijas atlantu” grāfs Ludvigs Augusts Mellīns veidoja desmit gadus, radot tolaik pirmo precīzo darbu, kas ietver līvu un igauņu zemju apgabalus un sniedz detalizētu informāciju par robežām, pilsētām, infrastruktūru, svarīgām ēkām un topogrāfiju.
“Tas atstāja iespaidu uz Vidzemes turpmāko kartogrāfiju turpmākajos gadsimtos. Un šis, varētu teikt, ir pirmais tāda veida apkopojošais. Tas karšu noformējums, tie kartuši un viss ir savā veidā mākslas darbi,” atzina vēsturnieks Tālis Pumpuriņš.
Vēsturnieks uzsver grāfa Mellina ieguldījumu ne tikai kartogrāfijā, bet Vidzemes attīstībā kopumā. Viņš sekmējis novada saimniecisko un garīgo kultūru, dzimtbūšanas atcelšanu un zemnieku izglītošanu.
Tāpēc esot tikai likumsakarīgi, ka Mellīna “Livonijas atlants” atgriezies Vidzemē - vietā, kura grāfam bijusi tik nozīmīga.
