Vēsturiski Ventspils dzīvē reiz bija nozīmīgs periods, kad cara laika valdība nolēma būvēt dzelzceļu no Maskavas uz Ventspili. Tas daudzkārt palielināja ostas apgrozījumu, Ventspilī pieauga arī iedzīvotāju skaits, bet ostā būvēja plašas noliktavas, elevatorus un saldētavas. Ilgus gadus daļa ostas ventspilniekiem bija slēgta, jo šeit atradās padomju armija, vēlāk teritorijas tika privatizētas, un tikai šoruden publiski tika atzīts, ka atklātā izsolē iegādātajām senajām ostas darbnīcām ir muzejiska vērtība.
"Domājams, šī ēka ir uzcelta laikā no 1900.-1903. gadam. Droši vien, kad attīstās dzelzceļš un kad būvē Vindavas, Maskavas un Ribinskas dzelzceļa līniju,” stāsta vēsturiskās apbūves speciāliste Inga Apmane.
Līdzšinējais īpašnieks SIA ''Jūras darbnīcas'' telpas atstājis lieliskā kārtībā, bet vispārsteidzošākais ir šo darbnīcu iekārtojums:
gan virpas un smēde, gan biljards un pat direktora kabinets saglabājis pagājušā gadsimta elpu.
“Tāda sajūta, ka tie, kas te strādāja, nupat ir izgājuši ārā un tūlīt atkal sāks darbu,” atzīst valsts kultūras pieminekļu inspektore Baiba Ekere.
Darbnīcām ir oriģinālie logu rāmji, kāpnes un durvis, uz direktora galda vēl stāv dokumentu mapes un saspraudes. Darbnīcu iekārtojumu varētu datēt ar 20.gadsimta 50.-60. gadiem. Diemžēl cara laika mašīnas izveda jau Pirmā pasaules kara laikā.
Tagad Ventspils ostai jāpieņem lēmums, kāda funkcija šīm ēkām varētu būt turpmāk.
“Vismaz fiksēt, tas pats mazākais. Bet, es domāju, ka ideja par saglabāšanu nav tikai man vienai, un es ļoti ceru, ka tā arī notiks!” saka Apmane.
Kopš ostas darbnīcas mainījušas īpašnieku, kļūst pavisam reāli publiskai apskatei atvērt visu Ventas upes promenādi līdz pat Dienvidu molam kā publisku pastaigu vietu. Arhitekti jau iezīmējuši nākotnes vīziju, ko līdz šim nerealizējamu padarīja sadrumstalotas īpašumtiesības un rūpnieciskās teritorijas.
