Ingrīdas Štrumfas „Ventspils grāmata” ir viņas mūža darbs. Daudzu gadu garumā muzeja vēsturniece pētījusi dažādus avotus, gatavojies lekcijām un publikācijām, kas beigu beigās arī veidojis pamatu Ingrīdas Štrumfas grāmatai:
„Cilvēki ir prasījuši, kur to var izlasīt, kur to var izlasīt?! Man bija jāatbild, ka nekur to nevar izlasīt. Kaut kas bijis avīzēs utt., bet tas jau īslaicīgi. Vajadzība pēc šādas grāmatas ir katrai pilsētai.
Es negribu noniecināt akadēmisko vēsturi, kas ir pamats un skelets, bet to plaša sabiebrība nelasa. Es gribēju panākt to, lai šo grāmatu lasa.”
"No sākuma Ventspils ielas apgaismo vien mēness - pēc tam ielas apgaismo petrolejas lampas. Pilsoņi krīt un klūp, lauž rokas un kājas. Gudrā pilsētas rāte izdod rīkojumu: katram pilsonim, kas tumsā staigā pa ielu, jānes līdzi lukturis," tas ir fragments no šonedēļ klajā laistās "Ventspils grāmatas".
Ja teiktu, ka grāmata ir gaidīta daudzus desmitus gadu, būtu vien mājiens tam, ar kādu interesi ventspilnieki šo grāmatu atvēra, jo muzeja krājumu glabātāja, autoritāte un lieliskā stāstniece Ingrīda Štrumfa pati ir ventspilniece ar lielo burtu.
"Tiešām, tā grāmata ir priekš Ventspils unikāla un nozīmīga visas Latvijas mērogā. Tas ir darbs, uz kuru atsaukties pētījumos par Latvijas pilsētām," uzskata Ventspils muzeja direktora v.i. Armands Vijups.
„Tā ir grāmata par to, ko mēs šeit muzejā arī darām – grāmata par Ventspils senāko vēsturi. Te ir ziņas no pirmajiem ziemeļbriežu medniekiem līdz pat Pirmajam pasaules karam. Grāmata, kas izraisa baltu skaudību, ļoti laba grāmata. Tā ir arī pirmā grāmata, kur apkopota Ventspils vēsture, citādi līdz šim viss bija izmētāts pa dažādām publikācijām,” saka Vijups.
"Ventspils grāmata" ir vairāk nekā 350 lapaspušu bieza, ar krāsainām ilustrācijām, fotogrāfijām un senām pastkartēm. Tomēr materiāla par ventspilniekiem, ēkām, ielām un notikumiem ir tik daudz, ka pirmais izdevums atspoguļo ventiņu dzīvi vien līdz Pirmajam pasaules karam. Lai arī Ingrīda tuvojas jau 80 gadu slieksnim, svētku brīdī visbiežāk vēlēja vienu: ieraudzīt grāmatas turpinājumu posmā līdz Ventspils jauno laiku vēsturei.
"Es esmu uzrakstījusi jau Pirmo pasaules karu, juku laikus, 1919.gadu. Latvijas laiki man brangi labi ir uzrakstīti un tāds laiks kā 1940.-1941.gads, kara laiks, un tie padomju laiki, kur es visu laiku teicu: „Vai tad nepietiek, ka man bija jādzīvo viņos!? Nu man jāraksta arī būs," norāda grāmatas autore.
Grāmatā ir arī krāsainas ilustrācijas - gan ar senām kartēm, gan buriniekiem, kas īpaši uzrunājuši grāmatas autori.„Man pašai traki patika un likās milzu interesanti – 19.gs. un burinieku laikmets. Kā es ar to pārņēmos, tas bija kolosāli! Arī Ventspils jūrskola bijusi viena diža iestāde, kas radījusi ievērojamus jūrniekus. Tas ir Krišjāņa Valdemāra laiks un viņa izstrādātais jūrskolu projekts,” klāsta Štrumfa.
Izdevums neesot ietilpināms nevienā žanrā: te ir gan pārbaudīti fakti, gan stāsti, gan leģendas. Viss rakstīts tā, kā stāstīt prot vien Ingrīda Štrumfa: ar vieglu ironiju un cilvēcīgi saprotami, norāda Ventspils TV.
Pateicībā «Ventspils grāmatas» ievadā autore Ingrīda Štrumfa raksta, ka patiesībā šīs grāmatas līdzautori ir ne vien Ventspils muzeja rakstu sējumu līdzautori, bet arī visi tie, kas Ventspils muzejā strādājuši un kaut ko atstājuši gan muzeja krājumā, gan zinātniskajā arhīvā, tāpat tie daudzie ventspilnieki, kas muzejam uzticējuši savu ģimeņu arhīvus un savas atmiņas.
"To var lasīt gan manas paaudzes cilvēks, gan jauni cilvēki, kam nav priekšzināšanu. Var sākt pavisam agri, jo tur ir skaistas bildes!" uzsver grāmatas redaktore Gundega Blumberga.
Ventspils muzejs atzīst, ka šie ir visa kolektīva svētki. Palīdzēt vēlējušies visi. Un nav noslēpums, ka grāmatas autore gadiem ilgi ir vākusi unikālu Ventspils arhīvu dažādās valodās. Kartotēka, tāpat kā vēl šobrīd muzejā strādājošā Štrumfas kundze ir Ventspils muzeja lepnums.
