Loginu senkapi atrodas dziļi mežā, un tos veido vairāk nekā 50 apbedījumi. Pašlaik Latvijas austrumu daļai raksturīgos uzkalniņu kapus pēta arheologi un Viļakas novada muzeja speciālisti. Pēdējo reizi arheoloģiskā izpēte šeit notika pirms teju 70 gadiem, bet 2015. gada sākumā senkapus uzgāja mantrauši, nodarot neatgriezenisku postu.
"Gribējās sakopt un, protams, arī izpētīt kaut ko nedaudz priekš zinātnes, arī priekš pašiem novada iedzīvotājiem, lai tomēr būtu nedaudz dziļāka izpratne par to, kas tad te pie mums dzīvoja," norādīja Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa.
Tā kā postījumi ir lieli, nozīmīgu atradumu ir maz un informāciju par 9. – 12. gadsimta apbedīšanas tradīcijām varēs apkopot vien daļēji. "Izbērtās zemēs ir cilvēku kauli, kaut kas arī no līdzi dotajām senlietām. Tur arī tekstīlijas fragmenti jau arī ar spirālītēm bijušas, tādi kā rotājumi," sacīja arheologs Uldis Kalējs. Tomēr, kad filmēšanas grupa jau ir devusies prom, ekspedīcijas komanda ziņo, ka ir atrasts viens apbedījums. Arheologi stāsta vairāk arī par to, ka Loginu senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un šeit atrasta interesanta iezīme.
Kopumā Austrumlatvijā apzināti aptuveni 4000 uzkalniņu kapu, padziļināti no tiem izpētīti vien 200. To ietekmē ne vien bieži notikušie postījumi, bet arī atšķirīgas pētījumu metodes un finansējuma trūkums. "Pētījumi veikti arī dažādos laikos ar dažādu metodiku. Ne vienmēr ar pilnīgu metodiku. Finansējums zinātnei un it īpaši arheoloģijai visos laikos ir visai mazs bijis, līdz ar to tas ir palicis nepētīts," norādīja Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Antonija Vilcāne.
Arheoloģiskajai izpētei noslēdzoties, ekspedīcijas dalībnieki atgriezīs senkapiem iepriekšējo vizuālo izskatu, bet izrakumu atradumi nonāks Viļakas novada muzejā.
Arheoloģiskie izrakumi Loginu senkapos turpināsies vēl līdz 6. septembrim. Līdz ar profesionāļiem to veikšanā iesaistīti brīvprātīgie un skolēni.
