"Mūsdienās akadēmiskajās aprindās ir atšķirīgi viedokļi par šo problēmu, un notiek plašas diskusijas.
Galvenais jautājums ir par to, vai pāvests palīdzēja glābt ebrejus, vai nē, kā arī par Pija XII klusēšanu saistībā ar holokaustu. Šī problēma vēl joprojām tiek apspriesta. Tāpēc arhīvu atvēršana ir tik svarīga,"
teica pētniece Nina Valbusketa.
Svētā krēsla pārstāvji informē, ka pētnieki no pirmdienas var iepazīties ar dokumentiem, kuros atspoguļotas pāvesta tikšanās ar amatpersonām, zinātniekiem, sportistiem, kā arī personām, kuras vēlāk atzītas par kara noziedzniekiem.
Arhīvā ir arī Vatikāna valsts sekretariāta un baznīcas draudžu dokumenti, un liela daļa no tiem pieejami digitālā formātā.
Pāvests Pijs XII vadīja katoļu baznīcu no 1939. līdz 1958. gadam. Atsevišķi pētnieki un žurnālisti uzskata, ka viņš nav izdarījis pietiekami daudz, lai mēģinātu izglābt ebreju dzīvības Otrā pasaules kara laikā.
Šā gada sākumā izrādītajā dokumentālajā filmā "Svētais klusums" apšaubīta arī pontifika morālā stāja, saskaroties ar holokausta traģēdiju.
