Diskusijā runāja ne tikai par jauno Latvijas bruņoto spēku veidošanu, bet arī par PSRS okupācijas karaspēka pusgadsimta ilgās klātbūtnes sekām Latvijā. Pēc Krievijas armijas izvešanas neatkarīgajā Latvijā palika nezināms skaits bijušo militārpersonu un viņu ģimenes locekļi, kuru lojalitāte mūsu valstij bieži raisījusi pamatotas šaubas, norādīja Zeibārte.
Diskusijā piedalījās atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube, atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, atvaļinātais pulkvežleitnants Jānis Kušķis un žurnālists Atis Klimovičs.
Jau 1940. gada 11. jūlijā, tikai nepilnu mēnesi pēc Latvijas valsts okupācijas, PSRS izveidoja īpašu militāro apgabalu ar štābu Rīgā. 1990. gadā Baltijas kara apgabalā atradās aptuveni 170 000 karavīru, 1300 tanku, 1500 bruņumašīnu, 800 lielgabalu un 170 kaujas helikopteru. Pēc Berlīnes mūra krišanas te tika dislocēti arī no Austrumvācijas izvestie padomju karavīri.
1990. gada 9. maijā, tikai piecas dienas pēc Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, Daugavmalā notika pēdējā PSRS Baltijas kara apgabala militārā parāde Rīgā. Tā okupācijas vara demonstrēja, ka Maskava joprojām uzskata par spēkā esošu 1939. gada 23. augustā ar Hitleru noslēgto līgumu un netaisās piekāpties.
Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1991. gads. Atbrīvošanās” Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa Tautas frontes muzejs veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.
