Dienas ziņas

E. Levita pirmā ārvalstu vizīte – Igaunijā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Varakļānu muižas pilī atsedz sienu gleznojumus

Varakļānu muižas pilī atsedz sienu gleznojumus

Varakļānu muižas pils šogad svin 230. gadadienu, un viens no nozīmīgākajiem svētku notikumiem ir tās sienu gleznojumu atsegšana. Pašlaik pilī strādā restauratores, kas pēta 18. un 19. gadsimtā tapušus gleznojumus, kuru autors, iespējams, bijis pils saimnieks Mihaels Borhs. Gleznojumi laika gaitā ir daudz cietuši no mitruma un remontdarbiem, jo kādreiz pilī darbojās skolas, bet tagad jau vairāk nekā 20 gadus šīs telpas izmanto novada muzejs.

Varakļānu muižas pils citu vidū izceļas ar to, ka teju katrā telpā uz sienām un griestiem ir atrodami vairāk nekā divus gadsimtus seni gleznojumi, tomēr finanšu trūkuma dēļ no tiem atsegti un restaurēti vien daži. Šogad atbalsts gūts Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā, tāpēc jau mēnesi pilī darbojas restauratores, kuras veic ļoti smalku un vēsturiski nozīmīgu darbu.

"Zem 12-13 pārkrāsojuma kārtām pēkšņi parādās gleznojums, parādās kalni, mājiņas un pat cilvēku figūriņas ir saglabājušās, līdz ar to pats interesantākais posms ir tieši šobrīd. Pēc tam notiks vēl gleznojuma pamatīgāka attīrīšana un tad nostiprināšana," stāstīja monumentālās glezniecības restauratore, meistare Lolita Hermsa.

Restauratores un muižas pilī esošā Varakļānu novada muzeja vadītāja uzskata, ka gleznojumu autors varētu būt pils pirmais saimnieks Mihaels Borhs, kas apceļojis  visu pasauli. "Viņš bija dižs ne tikai zinātniskajā darbā, viņš bija gan literāts, gan arī mākslinieks. Un viņš ir bijis vairāku pasaules mākslas akadēmiju loceklis, līdz ar to es pieļauju, ka viņš visu to pasaules redzējumu, ko viņš redzēja Maltā, Sicīlijā, Gozo salā un pasaulē, viņš veda uz savām mājām un realizēja sienās. To gan neviens zinātnieks un pētnieks nav teicis, tā ir mana versija, mana doma," atzina Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka.

Tā kā pilī kādreiz darbojušās arī skolas, tad tā nav pamesta novārtā, bet gleznojumus ļoti ietekmējis mitrums un remonti. Novada muzejs pilī izveidots 1997. gadā un jau tad, veicot remontdarbus, atrasti pirmie gleznojumi. "Remontdarbu laikā šie gleznojumi ir atklājušies un arī vēlāk, jau 2003. gadā, kad mēs iesākām šo zāli restaurēt un atsegt šos sienu gleznojumus, un četri fragmenti ir restaurēti sākotnējā izskatā. Šeit jāsaka paldies restauratoram Staņislavam Astičam," teica Korsaka.

Restauratores arī iepriekš atsegušas senus gleznojums citās muižās, tāpēc var tur gūto pieredzi salīdzināt ar Varakļāniem. "Esmu strādājusi arī Cēsu pilī un Ventspilī, Livonijas ordeņa pilīs un dažādās muižās, baznīcās, bet tiešām var salīdzinot pateikt, ka [Varakļānos] ļoti, ļoti labi saglabājies. Citreiz ir tā, ka saglabājas ainava un priekšplānā absolūti nekā nav. Tas saistīts ar to, ka padomju laikos krāsoja cokola daļu ar eļļas krāsām un tad viņu noberza kārtīgi, notīrīja ar smilšpapīru un vairs nekas tur nesaglabājās," pauda Hermsa.

Ja darbi ritēs raiti, sienu gleznojumi pilnībā būs atsegti jau augusta beigās. Restauratores un muzeja vadītāja cer atrast fotogrāfijas, kur pils telpas būtu redzama to sākotnējā veidolā. Diemžēl pašā pilī tādas nav saglabājušās. Tāpat, lai atsegtu gleznojumus visā pilī, nepietiek ar projektu konkursā apgūtajiem 5000 eiro, bet ir nepieciešams krietni lielāks papildu finansējums.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti