Vai zini?

Vai zini, cik svarīga loma teātrī ir ģērbējiem?

Vai zini?

Vai zini, kas ir Svētais Fiakrs?

Vai zini, kur un kad Rīgā veidoti senākie upju krastu koka nostiprinājumi?

Vai zini, kur un kad Rīgā veidoti senākie upju krastu koka nostiprinājumi?

Vislielākie dendrohronoloģiski datētie vēsturiskie objekti Latvijā ir upju krastu seno koka nostiprinājumu posmi.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Krastu koka stiprinājumus būvēja upes gultnē, atstatus no esošā krasta līnijas sākotnēji kā rindā izkārtotu pāļu, bet vēlāk – kā līmeniski guldītu baļķu sienu. Aizpildot piekrastes joslu starp šo stiprinājumu sienu un līdzšinējo krastu ar zemi, tika iegūta paaugstināta krastmala, pie kuras varēja piestāt kuģi, lai no tiem varētu ērti izkraut vai tajos iekraut preces. Turklāt paaugstinātā krastmala pasargāja pilsētas aizsargmūra pamatus no izskalošanas pavasara plūdos.

Senākie krasta stiprinājumi Rīgā bija būvēti gar kādreizējās Rīgas upes, vēlākās Rīdzenes krastiem, jo tieši tās krastos atradās Rīgas pirmā ordeņpils un osta. Rīgas upes pirmās krastmalas bija būvētas 13. gadsimtā.

Turpmāk tās pakāpeniski tika būvētas aizvien dziļāk upes gultnē, padarot to aizvien šaurāku, līdz tā tika pārveidota par platākajā vietā līdz pieciem metriem platu vaļēju kanālu, bet 18. gadsimta 30. gados – par aptuveni pusotru metru platu slēgtu koka kanālu, kas bija segts ar vāku un pa kuru uz Daugavu novadīja notekūdeņus. Visbeidzot 1861. gadā bijušās upes vietā ierīkoja mūrētu apakšzemes kanalizācijas vadu.

Arheoloģiskajos izrakumos ir atklāti jau vairāki Rīgas upes krastu stiprinājumu posmi. Daži no tiem ir dendrohronoloģiski datēti.

Līdz šim vissenākais datējums noteikts diviem secīgi būvētiem upes labā krasta stiprinājumu posmiem, kurus atsedza jaunceļamās viesnīcas "Wellton Riverside SPA" būvbedrē starp Mārstaļu un Minsterejas ielām (tātad netālu no Rīgas upes ietekas Daugavā). Senākais no abiem posmiem bija būvēts pēc 1236. gada, bet nākamais – aptuveni 55 gadus vēlāk, t.i., pēc 1291. gada.

Vislielākajā apjomā vajadzēja datēt Rīgas upes abu krastu stiprinājumu posmus, kurus atsedza galerijas “Centrs” jaunā korpusa būvbedrē. Noskaidrots, ka Rīgas upes abu krastu krastmalas nevienā gadījumā nebija pārbūvētas reizē, t.i., vienlaicīgi. Kādreizējās upes kreisā krasta stiprinājumu četras sienas, kuru trases atrodas zem bijušā Rīgas Centrālā Universālveikala ēkas, tas ir, zem tās pret Daugavu vērstās daļas, bija būvētas attiecīgi pēc 1498., 1521., 1554. un 1649. gada.

Upes labā krasta koka stiprinājumu paliekas bija atsegtas tieši tajā teritorijā, kur tagad ir uzbūvēts "Galerijas Centrs" jaunais korpuss. Šeit krastmalas bija būvētas vai labotas pēc 1581., 1587., 1630. gada.

Rīdzenes slēgtais koka kanāls bija būvēts pēc 1734. gada. Tā atrašanās vietu "Galerijas Centrs" teritorijā aptuveni iezīmē bruģakmeņu josla, kas redzama bijušās Rīdzenes ielas vietā izveidotās stiklotās pasāžas grīdā.

Varētu būt, ka īsā laikā viena pēc otras bija uzbūvētas abas krastmalas Rīdzenes vaļējam kanālam, bet to nevarēja pārbaudīt, jo kanāla kreisā krasta krastmala, visticamāk, atrodas zem Rīdzenes ielas, tāpēc palika neatsegta. Šī kanāla labā krasta stiprinājumi bija veidoti pēc 1689. gada.

Kultūrslāņa profilā pie Rīdzenes ielas no vienas puses atklājās arī Rīdzenes slēgtais koka kanāls, kas bija dendrohronoloģiski datēts jau senāk, kad tā posmu atsedza arheoloģiskajos izrakumos Teātra ielā 2/4.

Izrādījās, ka šis kanāls bija būvēts pēc 1734. gada. Tā atrašanās vietu "Galerijas Centrs" teritorijā aptuveni iezīmē bruģakmeņu josla, kas redzama bijušās Rīdzenes ielas vietā izveidotās stiklotās pasāžas grīdā, galerijas jaunā korpusa pusē.

Dendrohronoloģiski bija datēti arī aizbērtās Rīgas upes gultnes vietā no daudziem koka pāļiem veidotie mūra ēku pamati. Interesanti, ka šeit ēku sienas mūrēja arī virs tā saucamā “plosta”, kas ir no viena otram blakus pārī stiprinātiem baļķiem veidots rāmis. Upes gultnē sapildītajai zemei nevienādi sēžoties, plosts reizē ar ēku varēja sasvērties uz kādreizējās gultnes dziļākā pildījuma pusi, taču novērsa vai ievērojami samazināja ēkas sienu plaisāšanu.

Jāpiebilst, ka dendrohronoloģiski datēti ir arī arheoloģiskajos izrakumos pie Triangula bastiona atklātie vairākās kārtās būvēto Daugavas labā krasta seno koka stiprinājumu posmi.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt