Vai zini?

Vai zini, ka latviešu nacionālās literatūras sākumā bija ar roku rakstītas grāmatas?

Vai zini?

Vai zini, kā atšķirt dialektu no izloksnes?

Vai zini, kas cēlis paviljonu pie Gūtmaņa alas Siguldā un kādam mērķis tas paredzēts?

Vai zini, kas cēlis kiosku pie Gūtmaņa alas Siguldā un kādam mērķim tas ticis paredzēts?

Šoruden daba mūs lutināja ar zelta lapām kā nevienu gadu, un Gaujas senleja – Sigulda, Krimulda un Turaida – ir tās vietas, ko daudzi cenšas apmeklēt. Starp apskates objektiem ir arī Gūtmaņala. Tie, kas tur bijuši, noteikti būs ievērojuši apaļu celtni ar baltām kolonnām un sarkanu jumtu, bet, iespējams, nezinās par šīs senās celtnes vēsturi. Tā ir saglabājusies vairāk nekā simt gadu cauri visiem kariem, kas tādām nelielām koka arhitektūras formām kā šī nav bieži sastopams. 

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

1907. gadā Turaidas muižu mantoja Aleksandrs Štēls fon Holšteins, kurš Vācijā bija beidzis Lauksaimniecības akadēmiju, bija izglītots lauksaimnieks un cerēja pārveidot Turaidas muižu par ienesīgu biznesu lauksaimniecībā. Bija paredzēts būvēt kokzāģētavu, kaļķu un ķieģeļu cepļus un daudz ko citu. Viņš pieaicināja par būvuzņēmēju kādu latviešu puisi, kurš bija mācījies Rīgā, Vācu amatniecības skolā, apguvis tur zīmēšanas prasmi, un uzdeva viņam būvēt paviljonu pie Gūtmaņalas, kur varētu tirgot Turaidas muižā slaukto pienu. Šī jaunekļa vārds ir Jānis Lapiņš. Ir saglabājusies viņa dienasgrāmata, kurā viņš raksta par laika posmu no savas dzimšanas līdz 1919. gadam un vēl ilgāk. Par savu pirmo uzdevumu – kolonādes jeb rotondas celtniecību pie Gūtmaņalas – viņš raksta tā: "Pirmais darbs man bija kioska būve pie Gūtmaņalas pēc arhitekta skices no Dancigas – visa no ozola kokiem, lielāko tiesu granīta trepēm un pamatiem. Būve beidzās ļoti apmierinoši, prieks kungiem un arhitektam. Par ko saņēmu kā atzinību no barona 25 rubļus naudā un zīmējamos piederumus. Tikai mīkstā un nenoteiktā daba man daudzās vietās skādēja, jo uzteikt strādniekiem kādu stingrāku vārdu es nevarēju, jeb arī pēc algas kaulēties, vienmēr labāk es cietu."

Pēc tam, protams, viņam sekoja arī citi darbi un citi piedāvājumi, bet sākās Pirmais pasaules karš un daudzas barona ieceres palika nerealizētas, lai gan tika uzcelta kokzāģētava, arī kaļķu un ķieģeļu cepļi. Jānis Lapiņš savu darbu tālāk turpināja Turaidā un arī Inciemā. 

Jānis Lapiņš, būvdarbu vadītājs Turaidas muižā

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt