Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Apmēram šajā pašā laikā darbojās arī [slavenais Rīgas] ārsts Oto Hūns (nevis gleznotājs Kārlis Hūns!), kurš vāca materiālus par iedzīvotāju veselības stāvokli. Piemēram,
Rīgas apriņķī bija muižas, kur gandrīz visās mājās bijuši stikloti logi, bet bijušas muižas, par kurām rakstīts, – nav stiklotu logu, nav skursteņu. Tā ka tieši 18. gadsimts ir tas, kad zemnieku mājās [stabili] ienāk stiklotie logi.
Kā bijis pirms tam – grūti pateikt. Vecākā mums zināmā dzīvojamā māja Rīgā ir no tiem laikiem, kad Vidzeme bija Zviedrijas province un Rīga – lielākā Zviedrijas pilsēta, tā ir Valmieras "Brežu" dzīvojamā rija. Ir skaidrs, ka pašā rijas telpā logs, pa kuru padeva labību, nekad nav bijis stiklots, otrs logs izskatās, ka ir jaunāku laiku, bet to, kāds bijis logs rijas kambarī, mēs nezinām. Nav mums nekādu pierādījumu, lai varētu pateikt, tieši kurā laikā būtu radušies pirmie stiklotie logi zemnieku mājās.
Senajos laikos logos tika ievilkti zivju vai cūkas pūšļi, bet tie jau neko īsti nedeva: lodziņš faktiski bija dūmu lūka.
Piemēram, Brīvdabas muzejā ir dūmistaba, kuras oriģināls pastāvējis 18. gadsimtā Latgalē. Un šajā dūmu istabā logu mūsdienu izpratnē nemaz nav! Ir tikai divas dūmu lūkas aptuveni 15 centimetru augstumā un 30 centimetru platumā, starp diviem baļķiem, kurus aizbīdīja ar šautru – koka aizbīdni, un izlaida ārā tikai dūmus.
Visa šo ļaužu dzīve notikusi skalu vai pavarda gaismā. Grūti pateikt, kāds bijis viņu dzīvesveids.