Vai zini?

Vai zini, ka Deivs Brubeks nelasīja notis un bijis dzirdes spēlētājs?

Vai zini?

Vai zini, kurš ir dīvainākais latviešu dzejnieks?

Vai zini, kad senā latvieša mājā ienāca stiklotie logi?

Vai zini, kad senā latvieša mājā ienāca stiklotie logi?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mums ir vienreizēji laimējies, ka bijis tāds Broce [Johans Kristofs Broce, Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā pašreizējā Latvijas teritorijā – red.], kurš apbrīnojami daudz ceļoja pa Latviju, par visu interesējās un 18. gadsimta beigās, aprakstīdams un zīmēdams zemnieku sētas, fiksējis, ka Rīgas apkārtnē – Zaķusalā un Klīversalā, piemēram, bijušas mājas ar stiklotiem lodziņiem. Par laukos redzēto viņš raksta tā: "Šeit dzīvo turīgs saimnieks, jo viņam ir skurstenis un stikloti logi."

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Apmēram šajā pašā laikā darbojās arī [slavenais Rīgas] ārsts Oto Hūns (nevis gleznotājs Kārlis Hūns!), kurš vāca materiālus par iedzīvotāju veselības stāvokli. Piemēram,

Rīgas apriņķī bija muižas, kur gandrīz visās mājās bijuši stikloti logi, bet bijušas muižas, par kurām rakstīts, – nav stiklotu logu, nav skursteņu. Tā ka tieši 18. gadsimts ir tas, kad zemnieku mājās [stabili] ienāk stiklotie logi.

Kā bijis pirms tam – grūti pateikt. Vecākā mums zināmā dzīvojamā māja Rīgā ir no tiem laikiem, kad Vidzeme bija Zviedrijas province un Rīga – lielākā Zviedrijas pilsēta, tā ir Valmieras "Brežu" dzīvojamā rija. Ir skaidrs, ka pašā rijas telpā logs, pa kuru padeva labību, nekad nav bijis stiklots, otrs logs izskatās, ka ir jaunāku laiku, bet to, kāds bijis logs rijas kambarī, mēs nezinām. Nav mums nekādu pierādījumu, lai varētu pateikt, tieši kurā laikā būtu radušies pirmie stiklotie logi zemnieku mājās.

Senajos laikos logos tika ievilkti zivju vai cūkas pūšļi, bet tie jau neko īsti nedeva: lodziņš faktiski bija dūmu lūka.

Piemēram, Brīvdabas muzejā ir dūmistaba, kuras oriģināls pastāvējis 18. gadsimtā Latgalē. Un šajā dūmu istabā logu mūsdienu izpratnē nemaz nav! Ir tikai divas dūmu lūkas aptuveni 15 centimetru augstumā un 30 centimetru platumā, starp diviem baļķiem, kurus aizbīdīja ar šautru – koka aizbīdni, un izlaida ārā tikai dūmus.

Visa šo ļaužu dzīve notikusi skalu vai pavarda gaismā. Grūti pateikt, kāds bijis viņu dzīvesveids.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti