Vai zini?

Vai zini, ka vēl 19.gs. sākumā sievietes nevarēja veidot profesionālu skatuves karjeru?

Vai zini?

Vai zini, kas ir "deju koris" un "kolektīvruna"?

Vai zini, ka Kaucmindes audzēknēm bija jāapgūst vairāk nekā 30 mācību priekšmetu?

Vai zini, ka Kaucmindes mājturības semināra audzēknes apguva 39 mācību priekšmetus?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts tiek uzskatīts par Latvijas brīvvalsts izcilāko sieviešu izglītības mācību iestādi.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

20. gadsimta sākumā divas trešdaļas mūsdienu Latvijas teritorijas iedzīvotāju dzīvoja laukos, tādēļ lauksaimniecības attīstība kļuva par galveno Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanas stūrakmeni.

Lauksaimnieku biedrības aktīvi darbojās dažādās ar lauksaimniecību saistītās nozarēs un savā darbā aktīvi iesaistīja sievietes, rīkojot viņām dažādus ar mājturību saistītus kursus. Šis bija laiks, kad ģimene tika uztverta kā valsts pamatvērtība, bet sieviete – kā ģimenes balsts, pavarda turētāja. Tādēļ sieviešu izglītošanai pievērsa īpašu uzmanību.

Lielā mājsaimnieču interese par mājturības kursiem jau pirms Pirmā pasaules kara rosināja Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrību domāt par sieviešu mājturības skolas dibināšanu. Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības dibinātāji to uzskatīja par vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem līdzās lauksaimniecības izglītības nodrošināšanai. 

Savu plānu Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrība realizēja 1923. gadā  janvārī, Kaucmindes muižā atverot pirmo mājturības skolu Latvijā.

Savukārt Rīgā, Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības namā Baznīcas ielā 4a, tajā pašā laikā darbību uzsāka Kaucmindes mājturības seminārs – pirmā šāda veida izglītības iestāde Latvijā mājturības skolotāju un instruktoru sagatavošanai.

Mācības Kaucmindes mājturības skolā bija iedalītas divos periodos – ziemas un vasaras. Ziemas periodā audzēknes apguva teoriju, bet vasarā veica praktiskos darbus. Semināra audzēknes septiņus mēnešus mācījās Rīgā, bet piecus mēnešus – Kaucmindē.

Mācību programmas tika izstrādātas, par pamatu ņemot līdzīgu Vācijas mājturības skolu programmas un Vācijā iegūto pieredzi.

Visi mācību programmā iekļautie priekšmeti tika apgūti kā teorijā, tā arī praksē. Praktisko darbu laikā skolas virtuvē audzēknes mācījās gatavot ēdienu un pašas apkalpoja kopgaldu, mācījās šūšanu, aušanu un arī pašas uzkopa visas skolas telpas. Liela uzmanība mācību procesā tika veltīta ēdienkartes pilnveidošanai atbilstoši jaunākajiem veselīga uztura principiem, iekļaujot tajā vairāk pašu saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un piena produktus, tā pagatavojot lētu, garšīgu un barojošu uzturu.

Lauku darbus audzēknes apguva, strādājot Kaucmindes muižas saimniecības sakņu, augļu un puķu dārzos un siltumnīcās, kā arī kopjot saimniecības cūkas, vistas un slaucot govis.   

Pēc Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības izdevumā publicētajiem datiem, Kaucmindes muižā paralēli skolai tika uzturēta vairāk nekā 400 ha liela saimniecība, kurā nodarbojās ar graudkopību (galvenokārt audzējot Sandomiras kviešus), sēklkopību (izkopjot tādas sēklas labības šķirnes kā Rubina vasaras kvieši, Uzvaras auzas, Zelta mieži un Stendes rudzi), cukurbiešu audzēšanu, lopkopību un cūkkopību.

Cūkkopībai tika pievērsta īpaša uzmanība: tika audzētas tikai tīrasiņu lielās angļu Jorkšīras cūkas, galvenokārt vaislai.

1931. gadā saimniecībā bija 20 zirgi, 2 kumeļi, 1 vaislas ēzelis, 2 vaislas buļļi, 45 slaucamas govis, 24 jaunlopi, 13 vaislas cūkas, 18 bekoni un 15 sivēni.

Saimniecībai bija pašai sava elektriskā ierīce ar akumulatoriem un dinamo mašīnu, kura ar traktora palīdzību saražoja elektrību saimniecībai, skolai un muižas apgaismošanai.

Kaucmindes mājturības seminārs skoloja sievietes ne tikai par priekšzīmīgām mammām un sievām, bet arī par izglītotām un sekmīgām savas saimniecības vadītājām un savas valsts patriotēm.

Mācību programmā bija iekļauti 39 dažādi priekšmeti, tādēļ audzēknēm nebija laika slinkot.

Viņas apguva ēdienu gatavošanu, dārzkopību, lopkopību, rokdarbus, estētiku, krāsu mācību, mākslas vēsturi, veļas mazgāšanu, grāmatvedību, nacionālo ideoloģiju, dziedāšanu un mūzikas teoriju, psiholoģiju, mājas iekārtošanu un uzkopšanu, mājturības ķīmiju, pedagoģiju un vēl daudz ko citu...

Tādēļ nav jābrīnās, ka apzīmējums "kaucmindiete" arī mūsdienās tiek attiecināts uz stipru, izglītotu, gudru un  praktisku sievieti – sievieti, kas visu prot un visu var.

1938. gadā Kaucmindes Mājturības semināru pārsauc par Latvijas Mājturības institūtu, bet padomju okupācijas laikā 1944. gadā tas tika likvidēts.

Kopumā to pabeidza 516 audzēknes, kas kļuva par mājturības skolotājām, mājturības instruktorēm, virtuvju vadītājām skolās, internātos un citās iestādēs.

Sākoties padomju okupācijai, daudzas Kaucmindes audzēknes devās bēgļu gaitās un izklīda pasaulē, bet tās, kuras palika okupētajā Latvijā, par savām skolas gaitām klusēja, baidoties no represijām.

Cik zināms, palikušās kaucmindietes gājušas par saimniecēm dažādos godos, strādājušas gan par mājturības, gan par kulinārijas skolotājām un savas zināšanas bez liekiem vārdiem nodevušas tālāk arī padomju laikos, piedaloties gan pedagoģiskajā darbā, gan mācību līdzekļu radīšanā.

Kaucmindes beidzējas mums pūrā ir atstājušas vairāk nekā 100 sarakstītas grāmatas par dažādām tēmām, no kurām 20 ir pavārgrāmatas. Tās cauri laikiem ir palīdzējušas saglabāt latviskās tradīcijas un garu.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti