Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Cilvēces ceļojums sākās no Turkanas ezera, šodienas Kenijas ziemeļos, un Omo Nacionālā parka, Etiopijas dienvidos. Izpētījuši visus Āfrikas kontinenta labumus, daļa no sentēviem no Levantes Tuvajos Austrumos apguva Kaukāzu un Eiropas dienvidus, bet daļa devās Mezopotāmijas un Indijas virzienā. Tur atkal ceļi šķīrās – daļa pāri Dienvidaustrumāzijas salu virtenēm arī ar primitīvām kanoe virzījās līdz pat Austrālijai, un vēl skarbāka grupa iepazina Mongoliju un Sibīriju, lai pāri ledus tiltam no Kamčatkas nonāktu Aļaskā.
Meklējot siltākus medību laukus (kā tas raksturīgi arī šodienas ceļotājiem), tie atklāja Amerikas prērijas un turpināja virzīties uz dienvidiem, līdz apmēram 13 000. gados pirms mūsu ēras sasniedza Ugunszemi pašos Čīles dienvidos.
Ap to laiku mūsu pirmtēvi pirmatnējos valša ritmos gar Donavas upi gaidīja, kad beigsies ledus laikmets un viņi, sekojot ziemeļbriežu medniekiem, varētu sākt ķert zivis Burtnieku ezerā.
Ja salīdzina ar citiem civilizācijas ceļojuma maršrutiem un atzariem ceļā pa visu pasauli, mēs te, Latvijā, esam jau no ļoti seniem laikiem. Jaunzēlandē pirmie cilvēki, laivojot no Polinēzijas, nokļuva tikai starp mūsu ēras 1200. un 1300. gadu, radot maoru kultūru.
Kas ir tas dzinulis, kurš šos daudzos tūkstošus gadu virzīja cilvēkus uz priekšu? Kādi bija šie jauno zemju apguvēji? Drosmes noteikti viņiem netrūka.
Vai tie bija vienkārši nemiera gari vai zinātkārākie puiši un meitas? Varbūt tie bija paši miermīlīgākie cilts pārstāvji, kuri nevēlējās cīnīties par pēdējo rajona mamutu vai pirmās vijoles statusu un vienkārši devās prom no konkurentiem, pāri kalniem, kur, kā zināms, zāle zaļāka un debesis zilākas.
200 000 gadu laikā šis pasaules lielākais ceļojums iemācījis novērtēt brīvību, kuru ļauj mums doties apzinātos un jēgpilnos ceļojumos, atklājot pasauli un sevi no jauna.
