Ģeogrāfija – kas ir kas?
Vispirms būtu jātiek galā ar šo vietu saistītiem dažādiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem. Sāksim ar Ogres pilsētu, kas atrodas pie Ogres upes ietekas Daugavā. Ogres pilsēta sāka veidoties 19. gs. ar dzelzceļa līnijas Rīga- Dinaburga (Daugavpils) uzbūvēšanu. Šajā vietā strauji auga uzcelto vasarnīcu skaits, un 1928. gadā Ogre ieguva pilsētas tiesības.
Savukārt Ogres muiža (Ogerhof) ir vieta, kurā apdzīvotība saistāma jau ar Ogres pilskalnu2, kas atrodas aptuveni 1 km uz dienvidrietumiem no muižas teritorijas. Muižas vieta, kur saglabājušās nedaudzas muižas ēkas, atrodas aptuveni 5 km uz dienvidrietumiem no Līčupes.
Pirmās ziņas par zemju izlēņošanu šajā teritorijā ir no 14. gs.3, 4
Vēlāk vieta piederējusi fon Mengdenu un fon Panderu vācbaltiešu dzimtām. 1905. gada revolūcijas laikā muižas ēka nodega un netika atjaunota.
Savukārt bijusī tilta vieta pār Ogres upes braslu atrodas aptuveni vienu kilometru uz austrumiem no Ogres muižas teritorijas. Kā redzams dažādu laiku kartēs, ceļa vieta pie Ogres muižas pār Ogres upi ir bijusi vairākus gadsimtus.
Pamatojoties uz šiem faktiem, varam secināt, ka Latvijā principā ir divas vietas ar nosaukumu – Ogre. Tas nozīmē, ka teorētiski varēja pastāvēt iespēja, ka būvnieki, kas nepārzina vietējo apkārtni, ir vietas tiešām sajaukuši un uzbūvējuši tiltu nepareizā vietā. Bet vai tiešām Krievijas impērijas inženieri ir pieļāvuši tādu kļūdu?
Meklēšana uz vietas
Sākot meklēt pavedienus un sarunājoties ar vietējiem cilvēkiem, izdodas noskaidrot tikai to – ļaudis zina, ka kaut kāds tilts ir bijis vai par to nezina neko. Pie bijušā Ogres upes brasla ir kādas mājas, kurās agrāk atradušās t.s. Emmas dzirnavas. Par dzirnavām izdodas uzzināt tikai to, ka tās agrāk piederējušas Rīgas Lielās ģildes vecākajam un arī vēlākā finanšu ministra Roberta Erharda (Robert Erhard, 1874.- 1940.) brāļa dēlam Heincam Erhardam (Heinz Erhard, 1909.- 1979.). Apjautājot cilvēkus bijušo dzirnavu pusē, neizdodas satikt tādus, kas kaut ko par tiltu zinātu.
Vienīgi cilvēki bijušo dzirnavu ēkā zina stāstīt, ka kādreiz ar savām acīm redzējuši tilta fotogrāfiju, bet, kā par nelaimi, tā zudusi līdz ar agrākajiem iedzīvotājiem.
Kā vēlāk noskaidrojas, agrāk teritorija aiz dzirnavām iekļāvās t.s. Iršu kolonijas zemēs. Netālu atradās arī Iršu kroņa muiža (Helfreichshof). Vēsturiski šīs bija zemes, kur kopš 18. gs. dzīvoja vācu izcelsmes kolonisti. Pirms II Pasaules kara gandrīz visi izceļoja uz Vāciju.5 Ar šo faktu skaidrojams tas, ka vietējie iedzīvotāji nezināja gandrīz neko par šīs vietas vēsturi, jo šeit bija apmetušies kara vai pēckara gados. Ar aizbraucējiem bija zudusi vēsturiskā atmiņa un arī visas vēsturiskās liecības.
Interesanti, ka Ogres Vēstures un mākslas muzejā zina skaidrot, ka 1907. gadā tagadējās Ogres pilsētā uzbūvēts tilts, par kuru ir gan fotogrāfijas, gan dokumenti. Turklāt ir vēl kāda nianse, kas liek nostāstu apšaubīt. Ogres pilsētā Ogres upes platums sasniedz aptuveni 82 m, bet pie Emmas dzirnavām upes platums ir nieka 24 m. Diez vai cilvēki, kas plānoja tilta celtniecību un zīmēja tā projektu, ir tik ļoti kļūdījušies un 82 metru tiltu uzbūvējuši vietā, kur upes platums ir 24 m.
Pārpratums atklāts
Pārmeklējot 20. gs. sākuma avīžu rakstus, izdevās uziet 1904. gada “Baltijas vēstneša” rakstu, kurā minēts: “Vidzemes landrātu kolēģijas deputāts fon Kreuča kungs noturēs 3. februārī plkst. 12.00. Rīgā, bruņinieku namā sanāksmi, kurā izdos mazāksolīšanā četru šoseju, viena grants ceļa un četru tiltu būves. Tajā starpā tilta pār Ogri pie Ogres dzirnavām būvi. Šādi darbi iepriekš aprēķināti par 159 964 rubļiem”.6 Ja pārrēķināsim šo summu eiro, tad šīs izmaksas būtu vairāk kā divarpus miljoni eiro.7 Tātad ar tilta būvniecību pārpratums nav noticis un tilts ir uzbūvēts tam paredzētajā vietā. Pašlaik ir noskaidrojies, ka katrā Ogrē – gan Ogres muižas teritorijā, gan Ogres pilsētā pie Daugavas – būvēti savi tilti un to uzbūvēšanu neviens nav sajaucis. Diemžēl tilts pie Ogres muižas tika saspridzināts II Pasaules kara laikā un tā arī netika atjaunots.
Vēsturnieku darbs dažreiz ir skarbs. Ir agrāk radītas un joprojām tiek radītas skaistas leģendas, kam cilvēki labprāt tic un pārstāsta viens otram. Un ja ir laba vide šim stāstam, tad tas iesakņojas. Vēsturnieks Marks Bloks šajā sakarā saka: “Starp tīru un vienkāršu viltus manevru un pilnīgi neapzinātu kļūdu tomēr ir vairākas pakāpes. Tas ir tādēļ, ka visvienkāršākā kļūda pārvēršas melos, ja vien gadījums tam palīdz”.8 Taču vēsturnieka uzdevums ir iedot leģendām skaidrojumu un izcilā gadījumā – tās atklāt un nodot cilvēkiem tālāk tikai faktus, ar kuriem katrs var rīkoties pa savam.
1. http://manasvietas.blogspot.com/2017/05/ogres-tilts-pie-emmas-dzirnavam.html
2. https://www.latvijas-pilskalni.lv/ogres-pilskalns/ (skatīts 27.01.2022.)
3. Paul Kaegbein, Gert von Pistohlkors (Hrsg.) Baltisches historisches Ortslexikon, Bd. 2.: Lettland. Wien, 1990. S. 435.
4. Vēsturiskās kartes var brīvpieejā skatīt: https://vesture.dodies.lv/#m=10/56.91950/24.16786&l=O (skatīts: 27.01.2022.)
5. https://vesture.eu/Hir%C5%A1enhofa
6. Baltijas Vēstnesis, Nr. 18. 23.01.1904. (Pieejams šeit: http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:243963|article:DIVL13|query:tiltS%20Ogri%20OgreS%20 , skatīts 27.01.2022.)
7. Aprēķināšanas metodika: 1 rublis bija aptuveni 18 grami sudraba. Tātad kopā rubļi bija ap 2879 kg sudraba. Mūsdienās 1 kg sudraba izmaksā ap 920 eiro. Kopā sanāk 2 648 680 eiro.
8. Marks Bloks. Vēstures apoloģija jeb vēsturnieka amats. Rīga, 2010., 152. lpp.
