"Līdz šim brīdim tas ir vissenākais identificētais mēra upuris," norādīja Ķīles Universitātes profesors Bens Krauze-Kjora.
Zinātnieki ieguva DNS paraugus no visu četru konkrētajā vietā apbedīto cilvēku kauliem un zobiem un pārbaudīja tajos esošās baktērijas un vīrusus. Viņi bija pārsteigti atklājot, ka viens no cilvēkiem – 20 līdz 30 gadus vecs vīrietis – bijis inficēts ar agrīnu mēra paveidu, ko izraisījusi baktērija "Yersinia pestis".
"Vīrietim, visticamāk, iekoda grauzējs, inficējot viņu ar "Yersinia pestis". Vīrietis nomiris pēc pāris dienām, varbūt nedēļas, no septiskā šoka," norādīja Bens Krauze-Kjora.
Zinātnieki pieļauj, ka pirmais mēra variants parādījās pirms aptuveni 7000 gadiem līdz ar lauksaimniecības rašanos Centrāleiropā. Sākotnēji baktērija sporādiski pārnēsāta no dzīvniekiem uz cilvēkiem, bet nav izraisījusi lielus mēra uzliesmojumus.
Taču ar laiku baktērija pielāgojās cilvēka organismam un pārveidojās formā, kas pazīstama kā buboņu mēris, ko izplata blusas un kas izplatījās viduslaiku Eiropā, nogalinot miljoniem cilvēku.
Ideja, ka pirmie mēra paveidi izplatījās lēni, apšauba daudzas teorijas par cilvēku civilizācijas attīstību Eiropā un Āzijā. Tā arī liek apšaubīt hipotēzi, ka mēris izraisīja lielu iedzīvotāju skaita samazināšanos Rietumeiropā neolīta laikmeta beigās.
Citi pētnieki atzinīgi novērtējuši šo ideju, bet uzskata, ka tā neizslēdz iespējamību, ka mēris jau tolaik bijis plaši izplatīts Eiropā.
