Unikāli FOTO: Latvijas folkloras kustības pārstāvji pagājušā gadsimta 80. gados

Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts veido Latvijas folkloras kustības vēstures arhīvu, un vērtīgu krāsaino fotogrāfiju kolekciju Latvijas folkloras krātuvei nodevis rakstnieks, amatnieks un grāmatas "Mati sarkanā vējā" autors Alfrēds Stinkuls, informēja institūta pārstāve Ieva Vīvere.

Daži kadri no Stinkuļa kolekcijas:

Etnogrāfisko un folkloras ansambļu salidojums Aizputē 1982. gada jūlijā.

Etnogrāfisko un folkloras ansambļu salidojums Aizputē 1982. gada jūlijā.

Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis Aizputē 1982. gada jūlijā.

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis folkloras festivālā “Baltica” Rīgā 1988. gadā.

Festivāls “Baltica” Rīgā 1988. gadā.

Vīvere skaidroja, ka LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku grupa uzsākusi trīsgadīgu pētījumu par Latvijas folkloras kustības vēsturi. Folkloras kustība aizsākās 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē, kad sabiedrībā strauji pieauga interese par novadu kultūras mantojumu, tautas mūziku, senajiem amatiem un citām Latvijas kultūras parādībām.

Folklora kļuva par daudzu cilvēku dzīvesveidu un iemiesoja vērtības, kas atšķīrās no oficiālās padomju ideoloģijas. Folkloras pasākumos pulcējās arvien vairāk etnogrāfisko ansambļu, folkloras kopu un folkloras draugu, kustības spēks pieauga un iekļāvās lielajā Trešās atmodas notikumu straumē.

Topošais folkloras kustības vēstures digitālais arhīvs sastāvēs no dažāda veida liecībām: fotogrāfiju un diapozitīvu digitālajām kopijām, audio un video ierakstiem, dziesmu un piezīmju kladēm, dienasgrāmatām, pasākumu programmām, publikācijām, intervijām.

Liela materiālu daļa būs pieejama publiski Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Būs apkopota arī informācija par galvenajiem folkloras kustības notikumiem, organizācijām, personībām. Materiālus par folkloras kustību Latviešu folkloras krātuvei jau uzticējusi grupas “Iļģi” mūziķe Ilga Reizniece, etnomuzikologs, mūziķis un komponists Valdis Muktupāvels un citi, informēja Vīvere.

Tāpat viņa norādīja, ka pētnieki līdz 31. augustam aicina aizpildīt aptauju tos cilvēkus, kur līdz 1991. gadam piedalījās folkloras kustības norisēs. Tās mērķis ir noskaidrot, kā folkloras kustība auga un tīklojās, kādās norisēs un organizācijās bija iesaistīti folkloras kustības dalībnieki un kas bija kustības iedvesmotāji.

Pētījums “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” top ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt