Kantāti „Dievs, Tava zeme deg!” Uldis Neiburgs uzskata par unikālu darbu, kas kara traģiku atklāj ļoti tieši un emocionāli. Tas bija iemesls kantātes pirmo rindu izraudzīties pirmās grāmatas nosaukumam un turpināt kantāti citēt arī otrās grāmatas virsrakstā:
„Ja bija „Dievs, Tava zeme deg!”, tad nākamās rindas šajā Andreja Eglīša tekstā ir „Grēka un ienaida liesmās”. Es sākotnēji domāju, vai tas ir atbilstoši vai ne, un tad es sapratu, ka pat ļoti atbilstoši, jo ir kara laiks, un grēks ir, pirmkārt, ka cilvēks nogalina otru cilvēku. Un
ienaids ir visās pusēs: tur ir nacistiskā Vācija, Padomju Savienība, pa vidu esam mēs, Latvijas liktenis. Un tas naids tur ir tāds, kas bieži vien nav pārvarēts vēl šodien, tas viss vēl cilvēkos ir iekšā”.
Naidu un šķelšanos rada dažādi mīti, kas gluži vai iepotēti cilvēku prātos. Tos kliedēt var tikai faktos balstīta, rūpīga un pēc iespējas plaša informācija, uzskata Uldis Neibergs, un tādu viņš arī cenšas sniegt savās grāmatās.
Viņa uzmanības lokā galvenokārt ir tēmas, kas vēl joprojām ir neērtas, pretrunīgas, kļūdaini interpretētas vai citkārt vispār aizmirstas.
„Lietas, kas padomju laikā absolūti tika noklusētas. Piemēram, Rēzeknes bombardēšana 1944. gada Lieldienās. Tika stāstīts, ka to it kā vācieši ir nopostījuši, bet īstenībā tie bija padomju aviācijas vairāki uzlidojumi, no kuriem mazāk cieta vācu militārie objekti, bet gāja bojā apmēram 100 civiliedzīvotāju. Tāpat arī kaujas par Jelgavu 1944. gada jūlija beigas-augusta sākums, kaujas par Bausku, kur Bauskā bija Bauskas brīvprātīgo bataljons, kas paši ņēma ieročus rokās un centās aizstāvēt savu zemi pret otrreizējo padomju iebrukumu,” piemērus min Neiburgs.
Grāmatas tēmu lokā ir arī nacistu organizētā ebreju un romu iznīcināšana, padomju kaujinieku vienības „Sarkanā bulta” noziegumi Kurzemē, latviešu leģionāru 1944. gada cīņas, traģiskais lietuviešu krasta apsardzes liktenis Pāvilostā un vēl citi skarbi notikumi.
Autors rakstījis par personām, arī bieži vien pretrunīgi vērtētām gan ar varonības, gan nodevības auru apvītām -, viņu vidū Herberts Cukurs, Vasilijs Kononovs, Aloizs Broks, Artūrs Motmillers, arī Rūdolfs Kandis un Ernests Laumanis.
„Es rakstu, piemēram, par 19.latviešu divīzijas triecienbataljona komandieri, majoru Ernestu Laumani. Viņam arī ļoti traģisks un pretrunīgs mūžs, viņš bija pat divreiz ieslodzījumā Gulaga nometnēs Vorkutā un Mordovijā. Viņa liktenis un ieguldījums Latvijai bija arī man mazliet pārsteigums, un es domāju – ļoti svarīgi zināt šos cilvēkus. Tāpat es rakstu arī par Latvijas aviācijas pulka pēdējo komandieri, pulkvedi Rūdolfu Kandi, kurš arī 1942.gadā Austrumu frontē traģiski gāja bojā, bija vai nu pašnāvība vai drīzāk viņu nogalināja kāds vācu virsnieks. Nu tad savulaik viņš bija sabiedrībā pazīstams. Kā piemēram, raksta savās piezīmēs bijušais Latvijas sūtnis un ārlietu ministrs Ludvigs Sēja – kad Kandi izvadīja, gandrīz puse Rīgas ieradās no viņa atvadīties,” klāsta Neiburgs.
Grāmata sarakstīta, izmantojot Latvijas, Vācijas, Krievijas, Amerikas un citu valstu arhīvu materiālus, plašu literatūras klāstu, arī kara dalībnieku rakstiskas un mutiskas liecības un vēl ļoti daudzus citus avotus.
Grāmatā apkopoti 33 stāsti, ko papildina fotomateriāli, daļa no tiem patiešām unikāli, norāda Neiburgs:
„Piemēram, grāmatas sākumā es rakstu par nacionālo partizānu cīņām 1941.gada vasarā, un te ir unikāla fotogrāfija, ko, pateicoties Mārim Jurciņam, es dabūju no viena ukraiņu kolekcionāra. Te ir kritušo nacionālo partizānu apbedīšana pie Limbažu luterāņu baznīcas. 1941.gada 6.jūlijs. Divas dienas iepriekš ir norisinājusies kārtīga kauja, kur latviešu spēki vēl bez vācu karaspēka līdzdalības ir patriekuši padomju spēkus no Limbažiem. Diemžēl ir vairāki kritušie, un te ir viņu bēres. Partizāni ir ietērpti Latvijas armijas formas tērpos ar sarkanbaltsarkanajiem apsējiem, zārki ir klāti ar Latvijas karogiem. Tā kā tā ir arī viena no unikālajām foto liecībām”.
Grāmatā atainotie notikumi aptver laika posmu no Vācijas un PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā līdz Otrā pasaules kara beigām Eiropā 1945. gada 8. maijā.
Lai arī balstīta akadēmiskos pamatos, grāmata domāta visplašākajam interesentu lokam, tāpēc Uldis Neiburgs to apzināti rakstījis viegli uztveramā un saistošā valodā.
Grāmatas „Grēka un ienaida liesmās! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti” atvēršana notiks otrdien, 29. janvārī, pulksten 16.00 Latvijas Universitātes bibliotēkas konferenču zālē.
