Padomju Savienības laikā tapušās mozaīkas atrodamas visur Ukrainā. Lielajās pilsētās, mazos reģionālajos centros, valsts nozīmes ēkās un pat autobusu pieturās. Tās agrāk izmantoja kā padomju propagandas līdzekli, bet pēc PSRS sabrukuma tās lielā mērā tika atstātas novārtā. Tagad mākslas vēsturnieki kopā ar vietējiem entuziastiem dara visu, lai tās saglabātu.
Ukrainā mozaīkas sāka parādīties pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Tās lielākoties izmantotas vienkārši kā ēku rotājumi un nemaz nav atrodamas kādā īpašā mākslas darbu uzskaitē. Tāpat kā sociālistiskajai mākslai, arī mozaīkām vajadzēja atdarināt padomju propagandas attēlus.
Veiksmīga zemnieku un strādnieku, revolucionāru varoņu dzīve, kosmosa iekarošana, sporta sasniegumi un pats galvenais – Komunistiskās partijas simboli.
Daži mākslinieki gan izmantoja mozaīkas kā iespēju radīt poētiskus attēlus, parādīt nacionālos elementus un eksperimentēt ar krāsām un līnijām.
"Ideoloģija bija visur, taču daži mākslinieki atrada veidu, kā realizēt ideoloģiskos uzdevumus, bet tajā pašā laikā radīt kaut ko svarīgu un interesantu," stāstīja māksliniece Oļena Zagrebina.
"Patiesībā mozaīkas ir ļoti izturīgas. Ja cilvēki tās nesabojātu, šāda veida māksla izturētu daudzus gadus un izskatītos lieliski," sprieda mākslas eksperte Žeņa Moljara.
Nav zināms, cik mūsdienās Ukrainā ir šādu mozaīku, bet brīvprātīgie apņēmušies to noskaidrot. Viņi arī organizē dažādus mozaīku atjaunošanas pasākumus, izglītojošus festivālus un cer, ka arvien vairāk cilvēku apzināsies darbu vēsturisko vērtību.
