Dažādos izziņas materiālus Tukuma muzeja publiskajā bibliotēkā tagad papildinās arī viens no precīzākajiem enciklopēdiju izdevumiem 19. gadsimtā - Jozefa Meijera leksikons 18 sējumos.
“Pētniekam leksikoni ir pirmā rokasgrāmata, kad ir kaut ko vajadzīgs noprecizēt vai uzzināt kaut ko vairāk, kad nevar atrast informāciju citur. Šis leksikons lasāms tādam cilvēkam, kurš prot vācu valodu un prot lasīt vecajā drukā,” stāstīja vēsturniece Inta Dišlere.
Senās grāmatas, papildinātas ar kartēm, attēliem un diagrammām, glabā informāciju par dabu, vēsturi, kultūru teju visā pasaulē. Arī par kādreizējo Kurzemes guberņu un Tukumu. Muzejam tās dāvināja kādreizējais kamaniņu braucēju treneris Andris Miezītis, kurš stāstīja, ka grāmatas esot piederējušas senam bērnības draugam Arnim Rozentālam.
“Viņš piedzima Ulmaņlaikā, tādā bagātā dzimtā. Tās ir viņa mantas, ko viņš bija novēlējis manai meitai, kas bija viņa krustmeita, un tā arī visas tās mantas nonāca līdz Tukuma muzejam, un lielākā daļa dažādu artefaktu aizgāja uz Kandavas muzeju,” pastāstīja vēsturisko liecību dāvinātājs Andris Miezītis.
Tas gan nav vienīgais dāvinājums, ko šajās dienās saņēmis Tukuma muzejs. Tas saņēma arī tukumniecei Nadīnai Ekmanei 1919. gadā Maskavā izdotu sertifikātu un fotoalbumu. Novīzētie dokumenti liecina, ka sieviete Latvijā atgriezusies 1920. gadā.
“Ir zināms, ka viņa ir strādājusi Tukuma mežniecībā par grāmatvedi un sekretāri. Un te veidojās jau vesels dzimtas stāsts,” sacīja Inta Dišlere.
Tukuma muzeja krājumā ir gandrīz 89 000 priekšmetu, kas raksturo vēsturiskās kultūrvides izmaiņas, notikumus un personības.
