Latvijas sabiedriskā un politiskā darbinieka Zigfrīda Annas Meirovica dzimtā puse ir Durbe, tomēr viņa saknes saistītas arī ar Tukuma novadu. Pēc Kabiles pagastskolas beigšanas viņš izglītības iegūšanu turpinājis toreizējā Tukuma pilsētas skolā, par ko pirmskara Latvijā vēstīja piemiņas plāksne, kas atjaunota 1989.gadā.
„Mums diemžēl ir maz pierādījumu par to laiku, kad viņš te mācījās. Ir tikai ziņa, ka viņš dzīvoja namā, pie kura atklāja piemiņas plāksni, bet tuvāku ziņu nav. Te mums vēl liels, liels darbs priekšā, jo noteikti kaut kas vēl ir,” stāstīja Tukuma muzeja vēstures pētniece Inta Dišlere.
Glīti atjaunotais namiņš līkumotajā Harmonijas ielā mūsdienās pieder kādai vācu ģimenei, tā arī ir vieta, kur no 1900.-1904. gadam jumta istabiņā pansijā pie skolotāja Fridriha Jansona dzīvoja nākamais Latvijas ārlietu ministrs un Ministru prezidents, pateicoties kuram mums ir sava valsts.
„Mēs jau varam pasludināt sevi, savu neatkarību, bet tas neko nebūtu nozīmējis. No dienas dienā kāds darbs bija jāpaveic. Meierovics jau nebija viens, bet eventuāli viņš gandrīz paliek viens, jo tur tā aizvien mazāk tie delegācijas dalībnieki paliek, un viņam no dienas dienā bija jācīnās pat ar naidīgu nostāju,” uzskata Z.A. Meierovica dēla atraitne Ingrīda Meierovica.
Ar savu talantu un pārliecināšanas spēju Meierovicam izdevās panākt to, kam reti kurš ticēja - Latvijas atzīšanu Eiropā.
„Velkot paralēles ar mūsu laiku, kādreiz nākas domāt, ka varbūt mums tagad arī vairāk vajadzīgi cilvēki, kuri spēj pretējās puses samierināt,” uzskata tukumniece Agita Puķīte.
Meierovica dzīve traģiski aprāvās 1925.gada 22. augustā Tukuma novada Sēmes pagastā, kur mūsdienās atjaunots piemiņas ansamblis. Sagaidot Latvijas simtgadi, top arī piemineklis, kas par viņa ieguldījumu Latvijas labā atgādinās Tukuma vecpilsētā.
