''Šeit pēc Otrā pasaules kara čeka izveidoja izolatoru, tā kā cietumiņu...'' - ekspozīcijas autore vēsturniece Elīna Kalniņa iepazīstina ar ēku, kur kādreiz čekisti nopratināja arestētos. Būtībā jau arī pati māja ir vēstures liecība, arī šīs topošās ekspozīcijas daļa. ''Atverot šīs telpas ekspozīcijai, mēs varēsim sniegt cilvēkiem iespēju ienākt šajās telpās, kas faktiski vairākus gadu desmitus bija pat nevienam nezināmas un nebija publiski pieejamas, plus izstāstīt šo stāstu par cilvēku uzdrīkstēšanos pretoties okupācijām un iestāties par sev svarīgām vērtībām.''
Topošā ekspozīcija „Sirdsapziņas ugunskurs” būs veltīta Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanās kustībai okupācijas varām, jo, kā vērtē vēsturniece, tā ir mazāk zināma, bet aktuāla mūsu vēstures lappuse. Padomju represijas jau nebija tikai divi izvešanu datumi, kurus atzīmējam kā piemiņas dienas, - cilvēki tika arestēti vai vienkārši pazuda arī pirms un pēc izvešanām. Un
Cēsu pusē pretošanās kustība padomju režīmam bija viena no aktīvākajām.
''Vienā mazā Latvijas pleķītī, kas bija Cēsu apriņķis, cilvēki ļoti aktīvi un daudzveidīgi 40. gados un līdz pat 50. gadu vidum izrādīja pretestību okupāciju varām, daudziem tā bija pašsaglabāšanās, kā neaiziet bojā, kā pasargāt sevi, savu ģimeni, bet ļoti daudziem tas bija kaut kas vairāk - tās bija tādas vērtības, kā taisnīgums, par ko viņi iestājās, godaprāts, atbildība par savu ģimeni, par savu zemi, par savu valsti. Tas bija tas, par ko viņi uzdrīkstējās riskēt ar savu dzīvību un bieži vien arī atdeva dzīvību. Ir apzināti 189 pretošanās fakti, kas ir, manuprāt, tikai tāds sākums, - jo tu vairāk interesējies, jo vairāk nāk klāt šī informācija,'' saka Kalniņa.
Ekspozīcijai būs divas daļas, viena saistīta ar vēsturiskajiem faktiem, otra – cilvēkstāsti.
''Šeit ir saglabājušās sešas arestēto kameras, un katra kamera, manuprāt, ir ideāla vide, kurā izstāstīt kādu pretošanās stāstu. Tas nebūs stāsts par iznīcību, tas būs stāsts par to, kā viens cilvēks nolemj darīt kaut ko pret okupācijas varu. Pieci stāsti būs par pretošanos padomju varai, viens būs par pretošanos nacistiskajai okupācijai. Faktiski viņi jau ir ieskaņoti, tie ir ieskaņoti četrās valodās,'' stāsta Kalniņa.
Šobrīd norit pašas ēkas remonts, nomainīts jumts un novērsts nama avārijas stāvoklis, kā arī veikti citi darbi. Kā stāsta Politiski represēto apvienības Cēsu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Ozols, darāmā vēl ļoti daudz un vajadzīgi arī vēl līdzekļi, tāpēc arī biedrība aicinājusi ikvienu piedalīties šī projekta tapšanā ar savu ziedojumu:
''Šodien tie līdzekļi, ko mēs esam te ieguldījuši, tie ir praktiski no pozīcijā esošām partijām, pašvaldību līdzekļu piesaiste, privāto personu devums. Jāsaka atklāti - lielākoties tas viss darbojas uz ziedojumu pamata, ko mēs vācam. Lai projektu realizētu pilnīgi, ar visām iekārtām iekšā, tur vajadzētu aptuveni 144 tūkstošus eiro. Mēs gribam to paveikt un pēc tam nodot tūrisma organizācijām, lai darbojas; interese par to ir, par to liecina arī piemiņas siena, kuru ļoti daudz ārzemnieki apmeklē.''
Vēsturniece Elīna Kalniņa vērtē, ka šī piemiņas vieta ar šeit pieejamo informāciju būs savā ziņā unikāla, jo Latvijā ārpus Rīgas nav šāda veida pastāvīgo ekspozīciju.
''Mums Cēsīs būs pašiem savs, mazs Okupācijas muzejs. Šai ekspozīcijai ir jābūt kā tādai piemiņas vietai, kur saglabāt piemiņu par tiem cilvēkiem, kas piedzīvoja okupācijas, kas pretojās okupāciju varām, un reizē tā ir arī kā dāvana manai paaudzei, manu vecāku paaudzei, manām meitām, kuras vēl ir maziņas, tātad jaunākai paaudzei lielākoties, lai viņi uzzinātu to stāstu, patiesībā vēsturi, par kuru mēs nemaz tik daudz nezinām,'' spriež Kalniņa.
Cēsnieki iecerējuši, ka ekspozīciju „Sirdsapziņas ugunskurs”, kura stāsta par padomju represijām un arī pretošanās kustību, izdosies izveidot līdz nākamā gada 23. augustam.
