Diskusijas dalībnieki ir Mag.hist. Krišjānis Brakovskis, Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. habil. art. Ojārs Spārītis, Dr. habil. hist. Aivars Stranga. Sarunu vada žurnālists Eduards Liniņš.
Diskusijas tēmas:
- Ievads: Ko vajadzētu zināt par Bulduru konferenci? – Mag.hist. Krišjānis Brakovskis
- 1920. gada augusts: Baltijas sadarbības idejas un aktuālā militārā situācija – Dr. hist. Ēriks Jēkabsons
- Ekonomikas jautājumi Bulduru konferencē – Dr. habil. hist. Aivars Stranga
Kādas bija nākotnes vīzijas dažādās jomās 1920. gada augustā, kā tās manifestējās Bulduru konferencē? Kas no tā brīža sadarbības mērķiem politikā, militārajā jomā, diplomātijā, kultūras jomā turpmākajos gados piepildījās un kas palika “uz papīra”? Tam var sekot līdzi LNVM rīkotajā diskusijā.
Vēsturisko brīdi pirms simt gadiem iezīmēja ne tikai Latvijas un Padomju Krievijas miera noslēgšana, bet arī Baltijas valstu konference Bulduros. Mēnesi ilgušajā konferencē tika aptverts plašs reģiona valstu sadarbības jautājumu loks. Tādēļ arī LNVM rīkotās paneļdiskusijas dalībnieki – atzīti tēmas speciālisti – pievērsīsies gan 1920. gada augusta militāri-politiskajai situācijai, starpvalstu attiecībām un ekonomikas jautājumiem, gan arī konferencē izvirzītajām idejām par sadarbību kultūrā un zinātnē.
Baltijas valstu konference pēc Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica iniciatīvas notika no 1920. gada 6. augusta līdz 6. septembrim. To atklāja Rīgas pilī, taču no 7. augusta konferences delegāti darbu turpināja Bulduru viesnīcā-kazino Rīgas jūrmalā.
Lai gan Bulduru konferences tiešais politiskais rezultāts – ideja par ciešu Baltijas sadarbību dažādās jomās – izplēnēja valstu savstarpējās pretrunās, tas bija pirmais šāda mēroga Latvijas pašreprezentācijas pasākums, mēģinājums rast kopīgu pamatu reģiona valstu sadarbībai.
Konferencē tika aktualizēti daudzi gan vispārīgi, gan specifiski starpvalstu sadarbības jautājumi, sākot no saimmnieciska rakstura konvencijām, sanitārajām normām un noziedznieku izdošanas kārtībai līdz sadarbībai aizsardzības, kultūras un zinātnes jomā.
Bulduru konference un ap to veidotā retorika iezīmē tobrīd aktuālos “jauncelsmes ideālus”, kas attiecās uz jaunās Latvijas valsts iekārtu un sabiedrību, starptautisko sadarbību, pēckara sabiedrības humānajiem mērķi zinātnē, kultūrā, mākslās.
Paralēli konferences norisei 1920. gada 11. augustā tika noslēgts arī Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums, par ko vairāk var lasīt LSM.lv vizuāli dokumentālajā garrakstā “Kā Krievija "uz mūžīgiem laikiem" atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju”. Savukārt vēstures testā vari pārbaudīt savas zināšanas par šo Latvija nozīmīgo dokumentu.
Dažas dienas pēc miera līguma noslēgšanas Polijas armija guva izšķirošu uzvaru pār Sarkano armiju pie Varšavas. Tādēļ plašākā nozīmē 1920. gada augusts ir zināms robežpunkts – jaunas lappuses pāršķiršana, kad nākotnes cerībās spārnotais ideālisms mijās ar kara postu, sociālām un ekonomiskām grūtībām, valstu politiskajām ambīcijām.
