Izrakumu vadītājs vēsturnieks Normunds Jērums pastāstīja, ka jaunatklātais kapulauks ir vienīgais vēsturniekiem zināmais 12.-13. gadsimta zemgaļu ugunskapu kapulauks Zemgalē un zemgaļu apdzīvotajās teritorijās Lietuvā. Vēsturniekiem palīdzēja kāda persona, kas apzinājās savu atradumu vēsturisko vērtību.
"Mums zvanīja cilvēks, kas nodarbojas ar 20. gadsimta vēstures liecību meklēšanu, bet uzgāja bronzas važiņas un saprata, ka tas ir kaut kas ļoti sens," paskaidroja Jērums.
Pēc ziņām par senlietu atradumiem Tērvetes dabas parka teritorijā arheoloģiskā izpēte veikta maija nogalē. Iemērīti seši laukumi, kuros konstatēti trīs sieviešu un trīs vīriešu apbedījumi ar senlietām. 
"Ņemot vērā, ka mums nebija zināmi apbedījumi un kapulauki tieši blakus Tērvetes pilskalnam, mums bija skaidrs, ka viņi kaut kur ir, bet mēs līdz šim brīdim nevarējām tos atrast," stāstīja Jērums. "Un tagad apstiprinās mūsu aizdomas, kas bija jau pirms 20 gadiem, ka arī zemgaļiem varētu būt ugunskapi tāpat kā kuršiem. Konkrētā kapulaukā, kurā veicām izpēti, atradām sešus apbedījumus un tie visi bija ugunskapi."
Līdz šim zemgaļu vēstures pētniecībā bija neatminēta mīkla, kāpēc līdzenajos kapulaukos mirušo apbedīšana konstatējama tikai līdz 11. gadsimta beigām,
bet nākamo gadsimtu apbedījumi tiek atrasti retos gadījumos. Turklāt Latvijā un Lietuvā iepriekš uzieti kopumā 17 zemgaļu ugunskapi, kas līdz šim vienmēr atrasti tikai līdzās citiem skeletu apbedījumiem, bet šī ir pirmā reize, kad atklāts konkrēts ugunskapu kapulauks.
"Mums bija pieņēmums, ka acīmredzot kaimiņu tautu iespaidā – zemaišu, kuršu jeb 12.,13. gadsimta tradīcijās varbūt kremēja tikai turīgos sabiedrības virsslāņa pārstāvjus," teica Jērums. "Šķita, ka tie ir izņēmumi, ka šāds cilvēks tiek kremēts un guldīts līdzīgā bedrē kā skeleta apbedījumos līdzās radiniekiem. Mums bija aizdomas, ka šie ugunskapu izņēmumi ir cilvēka statusa pazīme."
Arheoloģiskais atradums sniedz ne vien jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām attiecīgajā laikaposmā, bet arī jaunas liecības par kapu inventāru, proti, ko tad zemgaļi lika aizgājējiem līdzi ugunskapā.
Vienā no tiem apbedīta sieviete ar masīvu bronzas važturi, kas līdz šim zemgaļu pilskalnos nav manīts, bet šāda rota atrasta pie vendiem, kas, iespējams, ir Baltijas somi, izklāstīja Jērums.
"Arheologi secinājuši, ka kapulauks ticis arī postīts, proti, kāds mantracis vienā no apbedījumiem izlasījis senlietas, atstājot vien nevērtīgākas rotu detaļas. Vēl kādā ugunskapā konstatēts dubultapbedījums. Starp vīrieša mantām ir sakusis zobena maksts uzgalis un zāģveida apkalumi ādas jostai," pastāstīja Jērums.
Līdz ar izrakumiem Tērvetes dabas parka teritorijā noslēgusies pirmā pētniecības fāze, tālāk apbedījumu paraugus pētīs laboratorijās, kas, iespējams, ļaus noteikt apbedīšanas aptuvenu datējumu, iespējams, pat gadalaiku. Jērums ir pārliecināts, ka
jaunatklātais ugunskapu kapulauks Latvijas arheoloģijā un zemgaļu pētniecības vēsturē ir pēdējās desmitgadēs viens no lielākajiem atklājumiem.
Izrakumos piedalījās Mārcis Kalniņš, Guntis Zemītis, Vitolds Muižnieks, Eduards Plankājs un Māra Maija Vēbere.
