Tiem, kuri savas mājvietas nedrīkst pamest, lietotne "Pagrīdes Rīga" ļauj noklausīties šos stāstus mājās.
Latviešu valodā par slēptuvju varoņiem stāsta Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš, krieviski – muzeja "Ebreji Latvijā" direktors un vēsturnieks Iļja Ļenskis, angliski tekstus ierunājis redaktors Marks Geibers, vācu klausītājiem tos ierunājusi “Radio Naba” personība Signe Viška. Drīzumā tiks pievienots arī stāstījums ivritā.
Šobrīd gājēju ietvēs Rīgā ir izvietotas 28 piemiņas zīmes, kuras norāda ar ebreju glābšanu saistītās vietas pilsētvidē.
Kartē norādītas arī Rīgas geto, Mežaparka darba nometnes "Kaiserwald" un tās Pārdaugavas filiāles "Lenta" atrašanās vietas.
"Vēstījums par holokaustu Latvijā būs nepilnīgs, ja neatgādināsim par tiem cilvēkiem, kuru sirdsapziņa nespēja samierināties ar ebreju traģēdijas vienkārša vērotāja lomu.
Ebreju iznīcināšanu nacisti īstenoja ar tīšu atklātību, apzināti nostādot sabiedrību izvēles priekšā. Tie, kuri izvēlējās aktīvu pretdarbību holokaustam, itin visur bija mazākumā. Arī Latvijā. Viņu nelielā skaita dēļ pret holokaustu vērstā darbība nekļuva par kustību, bet izpaudās tikai kā atsevišķu savrupnieku protests pret nacistu necilvēcisko izrīkošanos ar ebrejiem." Šie vārdi pieder muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājam Marģeram Vestermanim.
Viņa daudzu gadu gaitā vāktā un apkopotā informācija par ebreju glābējiem Rīgā un visā Latvijā lielā mērā kalpojusi par pamatu lietotnē piedāvātajai kartei un to pavadošajiem stāstiem.
