Viņš atgādināja, ka 6.-8. gadsimtā arābi pameta Arābijas pussalu un process ildzis 100 gadus, teju visu Vidusjūru padarot par iekšējo jūru. Tolaik izveidojās reģions, ko mūsdienās zina kā Tuvos Austrumos. Arī Krusta kari ilga 150 gadus. Arī huņņu virzīšanās no Ziemeļķīnas uz Eiropu ilgusi paaudzēm. „Tas ir uz ilgiem gadiem. 100 gadus es uzlikšu uz galda mierīgi,” teica Taivāns. Viņš atgādināja ANO prognozes, ka šogad Eiropā patvērumu lūgs miljons, nākamajos – divi. „Kas būs tālāk – jūs varat iedomāties!” teica Taivāns, noraidot varbūtību, ka ienācēju straume apsīks.
Viņš uzsvēra jau iepriekš medijos teikto, ka galvenais motīvs migrācijai ir bads. Tuvajos Austrumos bez pārtikas ir 25 miljoni cilvēku. Taču uz dienvidiem viņi nevar doties, jo tur kārtīgi nepaēduši dzīvo 234 miljoni iedzīvotāju. „Tā ir gigantiska humāna katastrofa,” saka Taivāns. „Vienīgā vieta, kur doties, ir Eiropa – tur ir maz iedzīvotāju un daudz pārtikas,” teica profesors, piebilstot, ka kari ir tikai katalizators migrācijai.
Šobrīd Eiropā ierodas turīgākie Tuvo Austrumu iedzīvotāji – pēc tam nāks cilvēki bez izglītības, kas pārtiku ir ieguvuši ar ieročiem rokās, norādīja Taivāns. „Tā ir stadija, kad pārtikas trūkums liek rokās ņemt ieročus. Tie, kuriem atņēma, vai tie, kuri saprata, ka viņiem atņems [pārtiku, resursus], ir tie, kas ienāk šodien [Eiropā]. Tie, kuri atņēma [pārtiku, resursus] ar ieročiem rokās, tie ienāks rīt,” saka profesors.
Viņš uzsvēra, ka ir dzīvojis valstīs, kur islāms ar kristietību labi sadzīvo. Kristietība līdztekus jūdaismam un zoroastrismam islāma izpratnē ir „pieciešamas” reliģijas. Taču pavisam cita attieksme ir pret neticību. Šiem cilvēkiem ir jāmirst vai jāpieņem islāms – pēc šāda principa dzīvo daļa musulmaņu. „Tie ir „nedacilvēki” – kaut kas starp lopu un cilvēku. Izdzimtenis! (..) Kas ir eiropieši? Protams, ka neticīgie!” viņš atbildēja pats uz savu jautājumu.
Taivāns raidījumā asi noraidīja eiropiešu, tostarp Latvijas iedzīvotāju kristietisko būtību mūsdienās. „Mums labi ja seši procenti apmeklē baznīcu. (..) Kāda kristietība? (..) Te netic ne Dievam, ne velnam. Kas tā bija izteicies? [mēģina atcerēties citāta autoru] „Viņu Dievs ir vēders” [citāts, kura autoru Taivāns neatminas],” teica profesors. „Mēs esam dzīvojuši pēdējos 20 gadus kā pēdējās cūkas. Rausuši, krāpuši – piekopuši visa veida negodīgumu. (..) Labosimies, pieņemsim un maksāsim, palīdzēsim šiem izsalkušajiem bēgļiem. Viņi mūs beigās nonivelēs. Varbūt izvaros mūsu meitas! Varbūt esam pelnījuši! (..)” teica Taivāns, uz raidījuma vadītājas iebildi, ka viņš zīmē „ļoti drūmu ainu”, atbildot, ka viņa prognozes līdz šim ir bijušas precīzas.
Arī vēstures profesors Harijs Tumans atzina, ka vēstures paralēles starp pagātnē pieredzētajām „tautu staigāšanām” un mūsdienām „ir tik līdzīgas, ka tikai slinkais tās neredz”. Viņš atgādināja, ka savulaik no Āzijas atnākušie huņņi „spieda” uz gotiem, kas dzīvoja pie Melnās jūras, liekot tiem lūgt atļauju Romas imperatoram ieiet Romas impērijā.
Imperators, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, atļāva gotiem bez ieročiem ienākt tolaik ļoti attīstītajā Romas impērijā. Pirms tam un pēc tam Romas impērijā ieplūda vēl dažādu tautu pārstāvji, tolaik saukti arī par „barbariem”, kurus vietējie uztvēra kā zemākus. Lai arī abas puses mēģināja sadzīvot un integrēties, tomēr gan goti, kas impērijā tomēr ienāca ar ieročiem, gan citas tautas pamazām sacēlās pret Romu un soli pa solim sakāva tās armiju. Tumans norādīja, ka sākotnēji kultūras konflikts, kas izpaudās, piemēram, romiešu aizliegumā staigāt biksēs, ko barbari darīja un kas tika uzskatīts par ko līdzīgu hidžaba nēsāšanai mūsdienu Eiropā, pārvērtās militārā konfliktā.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm uzņemt 160 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām Eiropas Savienības valstīm. Vēlāk par šo bēgļu izvietošanu vienojās Eiropas valstu iekšlietu ministri.
Latvijā brīvprātīgi plānots uzņemt vairāk nekā septiņus simtus bēgļus. Tas koalīcijas partiju starpā raisījis asas diskusijas, kurās iesaistījās arī Valsts prezidents, tiekoties ar katru no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Neraugoties uz nesaskaņām, Latvijas pozīciju par labu bēgļu papildus uzņemšanai apstiprināja gan valdība, gan Saeimas Eiropas lietu komisija.
