Nerunājiet par procesiem, par tieslietām, par biržu, par politiku, ne par savu jaunāko izgudrojumu, ja esat ķīmiķis.
Ja ejam viesībās, tad atraisīsimies no savas profesijas darba, kas mūs jau tā kā tā arvien tur savā varā.
Bet, ja jūs esat sieviete, tad sevišķs lūgums: nerunājiet par
- kalponēm, kas prasa lielu algu un nevīžo strādāt;
- saviem bērniem, viņu trūkumiem un priekšrocībām;
- dzīves dārdzību un savas kaimiņienes tērpu;
- saviem un citu klātesošo dāmu gadiem;
- savu svaru, masāžām, dietām, citronu kūrēm utt.
Ir daudzas citādas lietas, par ko runāt, un tas vairāk iepriecinās jūsu klausītājus."
Kas zināms par kalendāru
Mājturības kalendāru izdevis L. Audze Rīgā. Pirmo kalendāru ar padomiem Audze izdeva 1928. gadam, kalendāra pēdējais laidiens paredzēts 1940. gadam. Varām un valsts iekārtai mainoties, kalendāra izdošana tiek pārtraukta.
Laika gaitā mainījās kalendāra nosaukums: no 1930. līdz 1935. gadam, tātad sešus gadus tas dēvēts par "Mājturības un veselības kalendāru", bet no 1936. līdz 1940. gadam nosaukums bija "L. Audzes mājturības kalendārs".
Nosaukumi mainīti, lai atšķirtos no citiem mājsaimniecēm piedāvātajiem kalendāriem.
Rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" vēl lasāmi:
Kalendārā publicēti kalendārijs, Mēness un Saules ceļš, dienu garums, vecās un jaunās vārda dienas, svētku dienas, tirgi, padomi mājsaimniecībā un veselības kopšanā, ēdienu receptes, reklāmas.
Atšķirībā no citiem kalendāriem šajā var atrast Nacionālās operas un Nacionālā teātra plānus.
Plaši izvērsti ir padomi uzvedības kultūrā, jo kurš gan cits, ja ne māte mācīs savus bērnus - un ne tikai viņus - labā uzvedībā! Lasāmi norādījumi, kā pieklājas izturēties pie galda, ko runāt viesībās, kā rīkoties teātra apmeklējuma laikā, kā uzvesties, apceļojot dzimto zemi un ārvalstis.
