Laiks no 1940.gada jūnija līdz 41.gada jūlijam Latvijas vēsturē ieguvis apzīmējumu „Baigais gads”. Un ne velti, jo šajā īsajā laika posmā viens otram sekoja virkne baisu notikumu – okupācija, masveida represijas, deportācijas, karš… Daudz mazāk pieminēts, ka šajā laikā notika arī vēlēšanas, un pat divas – 1940.gada jūnijā Saeimas vēlēšanas, bet 1941.gada janvārī – PSRS Augstākās padomes vēlēšanas.
Patiesībā šiem propagandas pasākumiem ar vēlēšanām nebija nekā kopīga šī vārda vispārpieņemtajā nozīmē - uzsver vēsturnieks un virtuālās izstādes „Vēlēšanas bez izvēles” projekta vadītājs Gints Zelmenis, un par to arī vēsta izstāde:
„Par to, kā tad notika tā saucamās „demokrātiskās” vēlēšanas, jo, kā zināms, tā laika komunistu prese demonstrēja to, ka fašistiskā, respektīvi, Ulmaņa režīma laikā vēlēšanu nebija un, lūk, tagad padomju vara beidzot tautai ir devusi vēlēšanas gan te Latvijā, gan pārstāvju ievēlēšanai arī Padomju Savienībā. Respektīvi, tās bija tīri propagandiskas lietas. Un mums ar šo izstādi bija doma – parādīt, kā tad tas patiesībā notika”.
"Saeimas vēlēšanās Darba Tautas bloks uzvarējis. Savā uzvaras manifestācijā tauta nāca ar nelokāmām prasībām jaunajai Saeimai: mūsu prasība deputātiem – dibināt Padomju Latviju. Mēs prasām Latvijas pievienošanu Padomju Savienībai! Lai dzīvo Padomju Latvija kā 14 padomju republika! Mēs prasām Staļina konstitūciju!” patosa pārpilna propaganda dominē arī tā laika kinohronikās, kas arī apskatāmas virtuālajā izstādē, tāpat kā dokumenti, fotogrāfijas un citi materiāli par un ap tā laika vēlēšanām.
Viena no plašākajām sadaļām ir veltīta vēlēšanu organizēšanai un norisei.
Gints Zelmenis: „Tur mums ir iekšā dokumenti. Teiksim, šis pats pirmais dokuments, ar ko tas ir ievērojams? No tā uzzinām, ka Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vēlēšanām 1940.gada 4.jūlijā, savukārt šeit mēs redzam Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas 2.jūlija sēdi, kurā viņi runā par vēlēšanām jau kā par pieņemtu lēmumu. No tā izriet, ka Ministru kabinets nebūt nebija tas, kas pieņēma šo lēmumu."
Virknē vēlēšanu dokumentu parādās kādu divu mistisku personu – Vadimova un Sergejeva uzvārdi, turklāt no dokumentiem redzams, ka šīm personām par vēlēšanu organizēšanu bija ārkārtīgi plašas pilnvaras un viņu viedoklis bija izšķirošs.
Ļoti raksturīgi šajā laikā bija dažādi masu pasākumi – mītiņi, demonstrācijas un manifestācijas. Propaganda tos uzdeva par stihiskām "darba tautas" sajūsmas izpausmēm, taču no dažādiem dokumentiem ir redzams, ka tās organizēja varas pārstāvji.
Lai akcentētu mītiņa dalībnieku daudzskaitlību, dažkārt tika veidotas fotomontāžas, kas neatbilda īstenībai. Viens no piemēriem ir bilde ar PSRS emisāra Višinska iemūžināto uzrunu demonstrantiem – žurnālā „Atpūta” un hronikas materiālos bildē ir būtiskas atšķirības.
Virtuālajā izstādē var uzzināt arī par citām falsifikācijām un nelikumībām vēlēšanās, apskatāmas arī vēlēšanu urnu skices un vēlēšanu biļeteni.
Izstāde ir veidota kā interneta vietne un to var apskatīt no 16.jūnija adresē: www.archiv.org.lv/velesanas 1940.
