Vēstule:
‘’Mīļo Lidij! Mums ar Romanu klājas labi, savas mantas, kā klavieres, radio, lampas, liekos galdus, krēslus un tā tālāk, kopā ar savu draudzeni tūlīt vajag likvidēt. Nepašūtā uzvalka un mēteļa drēbi vari nodot pirmajā universālveikalā. Sudraba karotes kopā ar māsīcu paturiet vai pārdodiet. Nekavējies atbrīvot dzīvokli no šīm mantām. Mēģināšu tavu jauno adresi noskaidrot caur Kļaviņiem. Aizej uz Mednieku ielu 6b un palūdz, lai tev izmaksā manu izpelnīto algu. Tur priekšnieks inženieris Pētersons. Pasaki, ka es darbā vairs neiešu.
Aiznes tos pirts pārbūves projektus jūrnieku štābam Jura Alunāna ielā 2 un lūdz, lai viņi tev izmaksā man pienākošos par projektiem daļu, vismaz rubļi 500. Tur mašīnrakstītājas prot latviski, paņem līdzi to līgumu krievu valodā, ko esmu parakstījis, tas palika uz loga vai tagad galdā. Galvenais steidz aizgādāt prom mantas, tas mums aizbraucot no priekšniecības tika teikts un tev atstātā rakstā teikts. Atrodi piemērotu darbu. Palieci no mums abiem mīļi sveicināta. Vilis un Romans.’’
No vagona izmestās zīmītes
Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas nelikumīgi izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Naktī no 13. uz 14. jūniju vīriešus, sievietes un bērnus dzina vilcienu vagonos, lai izvestu uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām.
Tuvojoties Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, Latvijas Radio stāsta par septiņiem aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Nelielus, saburzītus un steigā aprakstītus papīra gabalus deportētie, visticamāk, no vilciena meta ārā kādu gabalu no izsūtīšanas stacijas, bet vēl pilsētas teritorijā vai apdzīvotā vietā. Dažas tolaik palikušo atrastās zīmītes tagad glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.
Ja zināt ko vairāk par zīmīšu autoriem, to saņēmējiem vai Jūsu rīcībā ir atšķirīgi fakti, lūdzu, sazinieties ar Latvijas Radio Ziņu dienestu [email protected]
1941. gada 14. jūnijā PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta sevišķā apspriede Sniķeri ārpustiesas kārtā arestēja par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā ''Aizsargi'' un notiesāja, piespriežot augstāko soda mēru – nošaušanu. Viļa Sniķera izsūtīšanas lietā nav ziņu par sievu, bet arestā norādīts, ka manta jākonfiscē.
Sniķeris aptuveni gadu atradās ieslodzījumā Soļikamskas rajona Usoļjes labošanas darbu nometnē, kur ieslodzītajiem lika strādāt kālija sāls raktuvēs un meža darbos. Kadetu skolas rotas komandieri, aizsargu, arhitektu Vili Sniķeri ieslodzījuma nometnē nošāva 1942. gada 6. aprīlī .
Latvijas PSR prokuratūra represēto Vili Sniķeri reabilitēja 1989. gadā.
