Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Stārķu saliņas apmetne būs kultūras piemineklis

Stārķu saliņas apmetnei noteiks arheoloģiskā pieminekļa statusu

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķu arheoloģisko pieminekli nolemts iekļaut Stārķu saliņas apmetni Madonas novadā, kas līdz šim tika aizsargāta kā daļa no valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Liezeres ezera mītne". Lēmums atdalīt objektus balstīts uz Stārķu saliņas arheoloģisko vērtību saglabāšanas nozīmīgumu.

Madonas novadā atrodas četras no desmit Latvijā zināmajām ezermītnēm, viena no tām – “Liezeres ezera mītne”, kurā līdz šim tika iekļauta Stārķu saliņa un Akmens sala, kas atrodas teju blakām, taču pārstāv hronoloģiski atšķirīgus Latvijas aizvēstures posmus. 

“Ir divas senvietas, kuras laika gaitā kaut kādu pārpratumu dēļ bija kļuvušas reģistrācijas Valsts pieminekļu sarakstā par vienu, bet būtībā tās ir divas. Ezermītne ir apmetne, tas ir krietni vēlāks laiks. Septītais, vienpadsmitais, divpadsmitais gadsimts. Savukārt Stārķu saliņa ir akmens laikmeta apmetne, tātad tas ir daudz agrāks laiks un akmens  laika apmetnes,”  skaidro Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošā pētniece Ilze Gaujēna.

Kā uzsver Kultūras ministrija un pētnieki, Stārķu saliņas apmetnes arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par Latvijas teritorijas apdzīvotību vidējā neolītā un etnisko procesu norisi Vidzemes centrālajā daļā senajā un agrajā dzelzs laikmetā.

“Stārķu saliņa ir akmens laikmeta apmetne, Latvijā viņu ļoti daudz nav. Tā ir atklāta jau 20. gadsimta sākumā.

Tā ir ļoti ilgstoši apdzīvota vieta cilvēkiem, sākot jau no piektā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras vidējā neolītā, tad arī vēlāk agrajā neolītā.

Un vēl pēc tam tā ir apdzīvota arī dzelzs laikmetā, tātad pirmais gadu tūkstotis pirms mūsu ēras un mūsu ēras pirmie gadsimti,” zina stāstīt arheologs, kultūrvēsturnieks Juris Urtāns.

“Stārķu saliņu savulaik ir pētījis jau Liezeres muižas pēdējais īpašnieks Aleksandrs Šulcs-Ašerādens 1915.gadā. Tur ir diezgan ievērojams skaits ar senlietām iegūts, kuru liktenis gan tā īsti skaidrs nav. Un tolaik Ašerādens arī to ir datējis kā jaunākā akmens laikmeta apmetni,” stāsta Gaujēna.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Madonas novadā atklāti arī vairāki līdz šim nezināmi  pilskalni , taču drošības apsvērumu dēļ pētnieki par to pagaidām klusē.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti