Dienas ziņas

Ziņu speciālizlaidums

Dienas ziņas

Nīcā iestāda pirmo Latvijas simtgades ozolu

AP deputāti gandarīti par paveikto

Solis nezināmajā un prieka asaras – AP deputātu atmiņas par 4.maija balsojumu

Balsojums par neatkarības atjaunošanu bija mūsu dzīves lielākais notikums. Tā saka bijušie Augstākās Padomes (AP) deputāti, kuri pirms 27 gadiem balsoja par Latvijas neatkarību. Tagad viņu matos iezadzies sirmums, bet agrākie notikumi joprojām ir spilgtā atmiņā, tāpat kā vēlme, sagaidot valsts simtgadi, apzināties, ka brīvība nav pati par sevi saprotama lieta.

Linards Muciņš atminas, ka pirms 27 gadiem bijis nedaudz noraizējies, kā tehniski notiks balsošana. Pirms atbildīgā lēmuma deputāti paši nemaz nav saskaitījuši balsis. To vēlāk izdarīja tauta aiz AP ēkas logiem. 

Muciņš atzīst, ka viņš rosinājis, ka par neatkarības deklarāciju jābalso rakstiski, ar vēlēšanu zīmēm un atklāti. Šī ideja "nošpikota" Lietuvas Augstākajā Padomē un atkārtota Latvijas AP.

Svētki gan toreiz, gan tagad ir dzejniekam Normundam Beļskim. Šajās dienās nācis klajā viņa dzejoļu krājums un jau šodien ar īpašu novēlējumu to saņēma kolēģi, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu.

Beļskis atzina, ka 4. maiju sagaida ar "mīlestību, ar piepildījumu, ar atdzimšanas sajūtu, kas nav zudusi kopš 4. maija". "Mēs jau bijām tikai šīs misijas izpildītāji, bet mums katram, es domāju, tā bija uzkāpšana dzīves Everestā. Tur mēs tikām, pateicoties mūsu tautai," sacīja Beļskis.

Velta Čebotarenoka uzsver, ka balsojuma dienā bijis saulains ne tikai aiz loga, bet tādas pašas jūtas bijušas arī viņas sirdī. "Paldies Dievam, mēs esam neatkarīgi ilgāk nekā tas bija iepriekšējā Latvijas neatkarības laikā," teica Čebotarenoka, paužot viedokli, ka kopumā Latvijā viss iet uz labo pusi.

Georgs Andrejevs ik dienu velta savu dzīves atmiņu aprakstīšanai, jau drīzumā iznāks viņa memuāri, kurā īpaša vieta atvēlēta 4.maijam.

"Visemocionālākais brīdis bija tad, kad atstājām Saeimas namu, un cauri gavilējošam ļaužu pūlim lēni virzījāmies uz Daugavas krastmalu, uz mītiņu. Tas ceļš no Saeimas līdz tribīnēm bija neaizmirstams. Tas bija kaut kas neaprakstāms. Un ieraugot arī simtus tūkstošus Daugavmalā... Tie ir tādi mirkļi, ko atceroties kļūst slapjas acis," atzina Andrejevs.

Kazimirs Šļakota bieži manāms Saeimas namā, jo sniedz deputātiem dažādus ieteikumus par finansēm un nodokļiem.

"Toreiz mēs spērām soli kaut kur tādā lietā, ka mēs nezinājām, ar ko tas beigsies. Gan priekš katra personīgi, gan valstij. (..) Un ar visu to, kas bijis – gan labs, gan slikts, es tomēr esmu priecīgs, ka tāda diena ir bijusi manā dzīvē. Man tā dzīve līdz ar to ir izdevusies vai piepildīta. Tas viens darbs, kas paliek prātā, tas ir noticis," atzina Šļakota

Neatkarības atjaunošanas svinības sākušās valsts simtgades zīmē, un katram no bijušajiem deputātiem, kuri stāvējuši pie valsts atdzimšanas šūpuļa, ir savs novēlējums.

Andrejevs vēlēja veselību Latvijas iedzīvotajiem un mieru, Čebotarenoka – lai Latvijai būtu tikpat gudri, zinoši un labi cilvēki kā 1918. gadā un 1990.gadā. Beļska novēlējums – lai Latvijai būtu daudz bērnu un stipras ģimenes, Muciņa – lai Latvija ir liela, droša un stipra Eiropas valsts, bet Šļakota aicināja ticēt savai valstij un kopīgiem spēkiem, bet neticēt "muldoņām".

Kā jau ierasts, bijušie AP deputāti arī 4. maijā tiekas, lai ne tikai atcerētos bijušo, bet  arī viens otru stiprinātu un uzmundrinātu, ka dzīves grūtības ir tikai nieks salīdzinot ar valsts brīvību.

Zināms, ka 1990.gada 4.maijs Latvijā ir vēsturiska diena – AP pieņēma deklarāciju par "Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu", tādējādi atjaunojot Latvijas Republiku. Daļēji spēkā stājās 1922.gada Satversme, liecina Saeimas informācija.

Faktisko neatkarību Latvijai izdevās iegūt pēc nepilna pusotra gada PSRS augusta puča dienās. 1991. gada 21.augustā AP pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas valstisko statusu un sākās arī Latvijas neatkarības starptautiskā atzīšana.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti