“Viņi dažkārt tika pratināti, un viņiem jautāja: kad tu satiki velnu? Pastāstiet mums, kas notika, kad satikāt velnu? Šī pratināšana parasti tika veikta spīdzināšanas laikā, tāpēc jums ir jāatbild. Ja jūs spīdzina, jums kaut kas ir jāsaka,” stāstīja vēsturnieks Džulians Gudāre.
No 1563. līdz 1736. gadam Skotijā bija spēkā likums, kas paredzēja nāvessodu par burvestībām, un kopumā tika apsūdzēti apmēram četri tūkstoši cilvēku, no kuriem 84 procenti bija sievietes.
Tā pamatā bieži bija nenovīdība, naids un tumsonība.
Apmēram divi ar pusi tūkstoši „raganas un burvji” tika sodīti ar nāvi, galvenokārt nožņaudzot, bet viņu mirstīgās atliekas pēc tam sadedzināja. Senajās kapsētās vēl ir saglabājušas šo cilvēku kapu kopiņas un pieminekļi, un viņi nav izgaisuši no iedzīvotāju atmiņām.
Tāpēc aktīvisti pirms diviem gadiem sāka kampaņu, lai panāktu nepatiesi notiesāto apžēlošanu, oficiālu atvainošanos no varas iestādēm, kā arī pieminekļa izveidi. Pirmā ministre Nikola Stērdžena martā jau pauda pēcnāves atvainošanos.
Līdzīgas aktivitātes notiek arī citviet Eiropā, un šā gada sākumā Spānijas apgabala Katalonijas parlaments kā pirmais pieņēma oficiālu rezolūciju par vairāk nekā 700 sieviešu apžēlošanu.
