Šī diena vēsturē

18. jūnijs. ASV nogalina reperi XXXTentacion

Šī diena vēsturē

21. jūnijs. Vācu jūrnieki nogremdē britu sagūstītos Pirmā pasaules kara vācu flotes kuģus

20. jūnijs. Sākas Viktorijas laikmets Lielbritānijā

Šī diena vēsturē: Sākas Viktorijas laikmets Lielbritānijā

1837. gada 20. jūnijā pēc Lielbritānijas karaļa Viljama IV nāves troni mantoja viņa brāļameita Viktorija, kurai bija lemts valdīt tolaik varenākajā pasaules impērijā vairāk nekā sešas desmitgades. Lielbritānijas un arī pasaules vēsturē to dēvē par Viktorijas laikmetu.

Tai dienā Kentas princese Viktorija Aleksandrīna, kuru tuvākie radi vēl joprojām uzrunāja bērnu dienu pavārdā Drīna, savā dienasgrāmatā rakstīja: “Mamma mani pamodināja sešos no rīta un paziņoja, ka ieradušies Kenterberijas arhibīskaps un lords Kaningems un vēlas mani sastapt. Es izkāpu no gultas un izgāju viesistabā (ģērbusies tikai rītakleitā) un viena pati, un ieraudzīju viņus. Tad nu lords Kaningems man darīja zināmu, ka mans nabaga tēvocis, karalis, vairs nav mūsu vidū, un ir izdzisis šorīt, 12 minūtes pāri diviem, un tātad tagad es esmu karaliene.”

Mākslinieks Velss šo notikumu 20. gadsimta sākumā atspoguļojis gleznā – vasaras rīta saules straume ielauzusies telpā un izgaismo abus cienījamos kungus, anglikāņu baznīcas galvu un lordu kambarkungu, kuri ceremoniāli nometušies uz viena ceļa piemīlīgās troņmantnieces priekšā. Autors nav atturējies tēlot arī kautrīgo sārtumu jaunās dāmas vaigos, kurai tikai pirms nepilna mēneša apritējuši pilni astoņpadsmit. Tagad – 1837. gada 20. jūnijā – Kentas hercoga vienīgā meita kļuva par britu karalieni. Bija sācies Viktorijas laikmets.

Priekšstati par Viktorijas laikmetu saistās pirmām kārtām ar diviem nojēgumiem: britu imperiālismu un tā dēvēto „viktoriāņu morāli”. Kas attiecas uz pirmo – Britu impērijas uzplaukumu – tad šis priekšstats ir pilnīgi pamatots.

Viktorijas laikā Lielbritānija sasniedza savas varenības zenītu, kļūdama par jūru valdnieci un izveidoja iespaidīgāko koloniālo impēriju pasaulē.

Un runa nav pirmām kārtām par teritoriju, jo līdzās britu īpašumiem, kurus tā laika kartēs tradicionāli krāsoja sārtus, palielus laukumus tur aizņēma arī franču violetais, krievu zaļais un vēl daži citi toņi. Runa ir par kvalitāti: neviena cita nācija nevar lepoties ar tik efektīvu savu koloniālo īpašumu apsaimniekošanu, gūstot no tiem maksimālo labumu. Turklāt briti nepārprotami ir pamanījušies tikt pie leknākajiem koloniālā pīrāga gabaliem; pie resursiem bagātākajām, attīstītākajām un stratēģiski nozīmīgākajām Āzijas un Āfrikas daļām. Protams, tas prasa pamatīgu spēku sasprindzinājumu, un karalienes Viktorijas laikā nepaiet turpat ne diena, kad britu karavīri kaut kur plašajā pasaulē nelietu asinis par savu valsti un karalieni. Tomēr, paradoksālā kārtā, metropoles iedzīvotāju apziņā šis laiks paliek kā ilgstoša miera periods, jo tieši Britu salas šai laikā neatļaujas apdraudēt neviena cita pasaules lielvalsts.

„Viktoriāņu morāle” savukārt populārā uztverē joprojām asociējas ar pārspīlētu uzvedības etiķetes un priekšstatu stingrību, ar apspiestām cilvēka dabiskajām tieksmēm un neizbēgamu liekulību.

Kā norāda mūsdienu pētnieki, šie priekšstati visumā neatbilst patiesībai un ir radušies, visdrīzāk, tā dēvētajā Edvarda laikmetā – 20. gadsimta sākumā, kad Lielbritānijā valdīja Viktorijas dēls, dzīvespriecīgais pikniķis Edvards VII. Šis laiks pastiprināti uzsvēra savu vitālo atbrīvotību, pretstatot sevi it kā „puritāniskajām” Viktorijas desmitgadēm. Patiesībā pašas karalienes un viņas vīra prinča Alberta uzskati tikai turējās arī mūsdienās joprojām visumā pieņemtajos ģimenes morāles rāmjos. Drīzāk jau šis britu karaļpāris, atšķirībā no priekšgājējiem, skaidrāk apzinājās, ka jaunajā laikmetā šīs pasaules vareno privātā dzīve kļūst arvien pieejamāka sabiedriskajai domai, un tāpēc gan karalim, gan galmam vairāk nākas domāt par morālo stāju.

 

Šī diena vēsturē

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt