1580. gadā 12. jūlijs ir datums, kas lasāms tā dēvētās Ostrogas Bībeles pēdējā lapā. Pirmais pilnais Bībeles teksta iespiedums baznīcslāvu valodā tika nodrukāts Ostrogā, kas šobrīd atrodas Ukrainā, bet toreiz bija Polijas-Lietuvas valsts jeb Žečpospoļitas pilsēta. Minētā iespieddarba tapšana saistīta ar Ivana Fjodorova, kā viņš pats sevi dēvēja – Maskavas drukātāja, vārdu.
16. gadsimtā Lietuvas lielkņaziste bija nozīmīgs austrumslāvu kultūras attīstības areāls, katrā ziņā ne mazāk nozīmīgs kā Maskava. Būdama tuvāk Eiropai, šī teritorija pirmā saņēma rosinošus attīstības impulsus no Rietumiem, tai skaitā šeit agrāk sāka izplatīties arī drukāšanas māksla. Par celmlauzi šai ziņā uzskatāms baltkrievu filozofs, mediķis un publicists Francisks Skarina, kurš jau 1517. gadā nodibināja Prāgā tipogrāfiju, kur iespieda arī Bībeles tekstus rusīnu jeb vecbaltkrievu valodā.
Par Ostrogas Bībeles iespiedēja Ivana Fjodorova biogrāfiju ir maz ziņu. Daži fakti liek domāt, ka viņš dzimis Petkoviču pilsētiņā netālu no Minskas, savukārt viņš pats par savu "tēvzemi un dzimto" saucis Maskavas lielkņazisti un arī latīņu tekstos parakstījies kā Joannes Theodori Moscus – Joans Teodorijs, resp. Fjodora dēls, Maskavietis. 1532. gadā, kā mākslu bakalaurs pabeidzis Krakovas Jagaiļa universitāti, viņš pārcēlās uz Maskavu un nonāca toreizējā Novgorodas un Pleskavas arhibīskapa un vēlākā Maskavas toreizējā Novgorodas un Pleskavas arhibīskapa un vēlākā Maskavas metropolīta Makārija pietuvināto lokā. Tieši ar metropolīta gādību un cara Ivana Bargā atbalstu 1564. gadā Ivana Fjodorova vadībā Maskavā tika iespiests Apustuļu darbu un Apustuļu vēstuļu izdevums.
Par to, kāpēc drīz pēc tam Ivans Fjodorovs pameta Maskavu un apmetās Lietuvas lielkņazistē, tiek izteiktas dažādas versijas,
sākot no drukātāju vajāšanām Maskavā, kuras it kā iniciējuši grāmatu pārrakstītāji un pareizticīgo baznīcas konservatīvais spārns, beidzot ar cara Ivana un Maskavas metropolīta uzdevumu – doties uz Lietuvu un uzturēt pareizticības pozīcijas pārsvarā katoliskajā kaimiņvalstī.
Fjodorova drukātava vispirms darbojās hetmaņa Hodkeviča īpašumā netālu no Bjalistokas, vēlāk Ļvivā, līdz beidzot viņš atrada pastāvīgu dzīves un darba vietu pie Ostrogas kņaza Konstantīna, pareizticīgās Bībeles izdošanas entuziasta. Kņaza uzdevumā vairāki mācīti vīri apbraukāja Balkānu klosterus, apmeklēja arī Romu un Konstantinopoli, meklēdami precīzākos Bībeles teksta variantus. Domājams, ka iespiešana notikusi divos etapos – 1580. gadā 12. jūlijā sāka drukāt Jauno derību un Psalmus, savukārt 1581. gada 12. augustā – Veco derību.
Izdevuma poligrāfisko kvalitāti grāmatniecības vēsturnieki dēvē par nevainojamu.
Grāmatā ir vairāk nekā trīs miljoni rakstu zīmju. Fjodorovs izveidojis īpašu šriftu – sīku, bet ērti lasāmu. Un arī tirāža ir tam laikam ļoti liela: tā pārsniedz 1000 eksemplāru, no kuriem līdz mūsdienām pilnīgi vai daļēji saglabājušies apmēram 350. Vairākus sējumus tipogrāfs nosūtīja arī uz Maskavu caram Ivanam Bargajam, kurš, starp citu, bija liels grāmatu mīļotājs; līdzīgs sūtījums aizceļoja arī uz Romu – pie pāvesta Gregora XIII.
