Šī diena vēsturē

6. aprīlis. 1385.gadā valdīt sāk Portugāles karalis Žuans I

Šī diena vēsturē

8. aprīlis. Dzimšanas diena modes māksliniecei Vivjenai Vestvudai

7. aprīlis. Dibināta Kārļa universitāte Prāgā

Šī diena vēsturē: Prāgā 1348. gadā dibina pirmo universitāti Centrāleiropā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirmā universitāte Centrāleiropā bija Kārļa universitāte Prāgā. Tās dibinātājs, Svētās Romas impērijas ķeizars un Bohēmijas karalis Kārlis IV Luksemburgs savu privilēģiju universitātei piešķīra 1348. gada 7. aprīlī.

14. gs. vidū Prāga uz laiku kļuva par Svētās Romas impērijas jeb Vācijas ķeizarvalsts galvaspilsētu, kad impērijas tronī kāpa Bohēmijas karalis Kārlis IV Luksemburgs. Prāgā viņa valdīšanas laiku atceras kā zelta laikmetu, kad tika uzbūvēta pilnīgi jauna pilsētas daļa – t.s. Jaunpilsēta (Nové Město); jauna pils ar citadeli un slavenais Kārļa tilts. Kārlis bija arī mākslu un zinātņu patrons, un viens no viņa veikumiem ir Prāgas Kārļa universitātes nodibināšana. Tā bija pirmā universitāte uz austrumiem no Reinas un uz ziemeļiem no Alpiem. Kā visas viduslaiku universitātes arī šī tapa ar Svētā Krēsla lēmumu – savu bullu pāvests Klements VI izdeva 1347. gada 26. janvārī, savukārt imperatora Kārļa IV privilēģiju universitāte saņēma 1348. gada 7. aprīlī.

Nākamā pusgadsimta laikā Prāgas Kārļa universitāte strauji uzplauka, šurp plūda studētgribētāji ne vien no Bohēmijas kroņa zemēm, bet no visām vācu zemēm, arī no Polijas, Ungārijas, Zviedrijas, Dānijas, Slovēnijas un Horvātijas.

Tomēr šis zelta laikmets beidzās līdz ar 15. gs. sākumu, kad universitāti sašķēla cīņas starp Romas un Aviņonas pāvestu atzinējiem.

Universitāti pameta lielākā daļa ārzemju studentu, nodibinot jaunu augstskolu Leipcigā. Prāgā nonāca angļu filozofa Džona Viklifa ķecerīgie darbi, un par viņa kaismīgu sekotāju kļuva jaunais universitātes rektors Jans Huss. Viņš, kā zināms, devis vārdu husītu kustībai, kura pārvērta čehu zemes par pirmo protestantisma salu tobrīd vēl katoliskās Eiropas pašā viducī. Tomēr, kļuvusi par protestantu universitāti, Prāga nekad neatguva savas pastāvēšanas pirmā gadsimta vērienu.

Arī nākamie gadsimti Prāgas universitātes vēsturē bija varu un ticību cīņas iekrāsoti. Austrijas Hābsburgu imperatori, kuri 16. gs. bija ieguvuši Bohēmiju savā valdījumā, 17. gs. izvērsa šeit kontrreformāciju. Universitāte kļuva stingri katoliska un teju nenonāca pilnīgā Jezuītu ordeņa pārziņā. Jaunas vēsmas nesa 18. gs. ar apgaismību. Gadsimta beigās universitātei atļāva uzņemt arī nekatoļu kristīgos studentus, nedaudz vēlāk arī ebrejus. Latīņu valodu apmācības procesā nomainīja vācu valoda, bet 1791. gadā tika nodibināta čehu valodas un literatūras katedra. Ap šo laiku čehi – Bohēmijas pamatiedzīvotāji – sāka spēlēt arvien pamanāmāku lomu līdz tam vāciskajā pilsētu vidē. 19. gs. gaitā šis process arvien pastiprinājās, un šai ziņā var vilkt paralēles starp čehiem un latviešiem.

Galu galā čehu prasības pēc ietekmes noveda pie universitātes sadalīšanas 1882. gadā divās neatkarīgās augstskolās – vācu un čehu – ar kopīgu aulu, botānisko dārzu un dažām pētniecības institūcijām.

Par spožāko laiku Prāgas Kārļa universitātes jaunākajā vēsturē uzskatāms Pirmā pasaules kara priekšvakars, kad vācu universitātē pasniedza Ernsts Mahs un Alberts Einšteins, studēja rakstnieks Francis Kafka un vēlākie Nobela prēmijas laureāti bioķīmiķi Karls Ferdinands Korī un Gertija Korī.

Savukārt čehu universitātes daļu šais gados absolvēja vēlākais Čehoslovākijas prezidents Edvards Benešs, Nobela laureāts ķīmiķis Jaroslavs Heirovskis un rakstnieks Karels Čapeks. Nodibinoties Čehoslovākijai, vācu universitātei iestājās grūtāki laiki, savukārt Otrais pasaules karš izbeidza tās pastāvēšanu pilnīgi līdz ar Čehoslovākijas vācu minoritātes izraidīšanu. Savukārt čehu universitāte pēc 1945. gada nonāca padomju varas sfērā aiz „dzelzs priekškara”, un pilnvērtīgi pasaules akadēmiskajā apritē varēja atgriezties tikai pēc 1989. gada „Samta revolūcijas”, kuras aizsākumā nozīmīga loma bija Prāgas Kārļa universitātes studentiem un mācībspēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti