Šī diena vēsturē

26. septembris. Klajā nāk "The Beatles" pēdējais kopīgi veidotais albums "Abbey Road"

Šī diena vēsturē

28. septembris. Dzimusi franču aktrise Brižita Bardo

27. septembris. Žans Fransuā Šampiljons atšifrē tekstu uz Rozetas akmens

Šī diena vēsturē. Grenobles Universitātes pasniedzējs atšifrē tekstu uz Rozetas akmens

1822. gada 27. septembrī Grenobles Universitātes pasniedzējs Žans Fransuā Šampiljons iepazīstināja Parīzes Uzrakstu un daiļliteratūras akadēmijas auditoriju ar saviem atklājumiem, atšifrējot uzrakstu uz tā sauktā Rozetas akmens. Tas pavēra ceļu uz turpmākiem pētījumiem par senēģiptiešu rakstību un vēsturi.

Kad 1798. gadā Francijas Republikas armijas virspavēlnieks ģenerālis Bonaparts iebruka Ēģiptē, viņa ekspedīcijas korpusa sastāvā bija arī 167 zinātņu vīri. Franču ieņemtajā Kairā tika nodibināts Ēģiptes institūts, un tieši šeit 1799. gada jūlijā leitnants Bušārs nogādāja apmēram 760 kilogramus smagu tumša granīta plāksni, kuru viņa komandētie kareivji bija atraduši, būvējot nocietinājumus netālu no Rašidas ostas, eiropiešu dēvētas par Rozetu.

Plāksnes vienu pusi klāja iegravēts teksts trīs rakstībās, vienu no kurām katrs puslīdz izglītots indivīds nekļūdīgi atpazina kā grieķu alfabētu, otra bija ēģiptiešu hieroglifi, kuros rakstītie papirusi bija sastopami ne vienā vien Eiropas bibliotēkā, trešā – gluži nezināma rakstība. Tā bija tā dēvētā demotiskā jeb "tautiskā" rakstība, kā to bija nosaucis sengrieķu ģeogrāfs Hērodots; demotiku senās Ēģiptes pēdējos gadsimtos lietoja lietišķiem rakstiem. Akmens atrašanas laikā Eiropas pētnieku redzeslokā bija nonākuši tikai daži demotiskās rakstības paraugi. Franču karavīru atradums ieguva apzīmējumu Rozetas akmens. Kad 1801. gadā franču spēki Ēģiptē bija spiesti kapitulēt, akmens nonāca britu rokās un nākamajā gadā tika izstādīts Britu muzejā.

Jau pirmais Rozetas akmens pētnieks, inženieris Mišels Anžs Lankrē, izteica pieņēmumu, ka akmenī iegravētais ir viena teksta trīs versijas.

Ievērojot, ka grieķu teksts bija saprotams, akmens varēja atgriezt dzīvē kopš gadsimtiem zudušo seno ēģiptiešu hieroglifu lasīšanas prasmi.

Arī šīs rakstības ziedu laikos to prata tikai nedaudzi, lielākoties mācīti rakstveži, bet līdz ar Ēģiptes nonākšanu svešzemju valdnieku pakļautībā hieroglifu pratēju skaits arvien saruka. Mūsu ēras 5. gadsimtā, kad kāds ēģiptiešu autors Horapollons sarakstīja darbu par hieroglifiem, viņam bija vairs tikai aptuvens priekšstats par to nozīmi. Arī vēlākajos gadsimtos vairāki autori gan kristīgajā, gan islāma pasaulē mēģināja atšifrēt hieroglifus, taču viņu darbi drīzāk vairoja maldīgus pieņēmumus, nekā viesa skaidrību. Galvenais pārpratums jau kopš Horapollona laikiem bija tas, ka hieroglifu rakstība ir tīri ideogrāfiska – t.i., katrs hieroglifs apzīmē tikai kādu jēdzienu.

Patiesībā hieroglifi ir "kompleksa sistēma, kur metaforiska, simboliska un fonētiska nozīme tiek apzīmēta vienlaikus – vienā un tai pašā tekstā, vienā un tai pašā frāzē, gandrīz jāsaka – vienā un tai pašā vārdā."

Šādi par šo rakstību izteicās vīrs, kuram galu galā bija lemts to atšifrēt – Grenobles Universitātes pasniedzējs Žans Fransuā Šampiljons. 1822. gada 27. septembrī viņš uzstājās Parīzes Uzrakstu un daiļliteratūras akadēmijā ar priekšlasījumu, iepazīstinot šīs humanitāro zinātņu biedrības auditoriju ar senēģiptiešu rakstības pamatiem.

Divās desmitgadēs, kuras pagāja no akmens nonākšanas Eiropā līdz Šampljona atklājumiem, šai darbā bija iesaistījušies vairāki pētnieki – zviedrs Dāvids Okerblads, francūzis Silvestrs de Sasī un brits Tomass Jangs. Viņiem, papildinot citam cita veikumu, bija izdevies atpazīt Rozetas akmens teksta daļu kā mazpazīstamo demotisko rakstu, konstatēt, ka demotika ir hieroglifu modificēta forma un ka abas šīs rakstības ietver kā fonētiskas, tā ideogrāfiskas zīmes. Viņi lielā mērā rādīja ceļu Šampiljonam, akcentējot uzmanību uz grieķu tekstā sastopamajiem vispārzināmajiem īpašvārdiem, tādiem kā Aleksandrs vai Ptolemajs. Galu galā ģeniālais poliglots Šampiljons atklāja, ka Rozetas akmens tekstā hieroglifi lielāko tiesu apzīmē skaņas, un konstatēja hieroglifos pierakstītās ēģiptiešu valodas līdzību ar pētniekiem zināmo koptu valodu, paverot visplašākās iespējas nākamajām ēģipteologu paaudzēm.

Šī diena vēsturē

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti