Šī diena vēsturē

23. maijs. Hitlers nodod valsts varas grožus Karlam Dēnicam

Šī diena vēsturē

Diena, kad amerikāņu televīzijas zvaigzne Opra Vinfrija atvadās no saviem skatītājiem

Viena no modernākajām sava laika būvēm - Bruklinas tilts

Šī diena vēsturē: Atklāts Ņujorkas attīstībai nozīmīgais un tolaik ļoti modernais Bruklinas tilts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Bez Bruklinas tilta Ņujorkas pilsētas vēsturiskā attīstība diez vai būtu iedomājama. Tilts, viena no modernākajām sava laika būvēm, tika atklāts 1883. gada 24. maijā.

1883. gada 24. maijs ir viens no spilgtākajiem datumiem Ņujorkas vēsturē. Iespējams, tieši šī diena lielā mērā pavēra pilsētai tās nākotnes perspektīvas, kas to padarīja par vienu no lielākajām pasaules megapolēm. Šajā dienā tika atklāts tilts pāri Īstriverai, savienojot Manhetenas rajonu ar toreiz vēl Ņujorkai nepiederošo Bruklinas pilsētu, kuras vārdā tilts arī tika iedēvēts vispirms Ņujorkas sabiedrībā un presē, bet krietni vēlāk – 1915. gadā – arī gluži oficiāli.

Nepilnus 500 metrus garais tilts bija viens no pirmajiem un tobrīd garākais tērauda vanšu tilts pasaulē. Celtniecības darbi prasīja ne vien 14 gadus un 15,5 miljonus dolāru – jeb vairāk nekā 350 miljonus mūsdienu izteiksmē –, bet arī 27 cilvēku dzīvības.

Par pirmo tilta celtniecības upuri kļuva tā projekta autors, vanšu tiltu būves pionieris Džons Ogastess Rēblings.

Inženieris Rēblings, kristītā vārdā Johans Augusts, 25 gadu vecumā bija ieradies Savienotajās Valstīs no Vācijas. Pirms Bruklinas tilta viņš bija projektējis vēl vairākus piekaru tiltus, izstrādādams savu precīzu metodi konstrukcijas izturības aprēķināšanai. Nelaimīgā kārtā jau tilta projektēšanas sākumā, izpētot nākamo būvlaukumu, Rēblings guva traumu, kad prāmis, pietauvodamies pie mola, sadragāja vairākus viņa kājas pirkstus.

Ievainojums izraisīja stingumkrampju infekciju un nāvi dažu nedēļu laikā. Inženiera darbu pārņēma viņa dēls – Vašingtons Ogastess Rēblings, kuram šis darbs arī gandrīz vai beidzās letāli. Tilta balstu zemūdens daļas tika būvētas kesonos – kamerās, no kurām ūdeni izspieda ar saspiesta gaisa palīdzību. Strauja spiediena maiņa, pametot kesonus, izraisīja dekompresijas slimību, kuru būvdarbus apkalpojošais ārsts Endrjū Smits tā arī nodēvēja – par kesona slimību.

Vairāki strādnieki mira no šīs kaites, Rēblingam jaunākajam tā izraisīja paralīzi, no kuras viņš atlaba tikai daļēji.

Vairāk nekā desmit gadus praktisko būvdarbu uzraudzību inženiera vietā veica viņa sieva Emīlija Vorrena Rēblinga, kurai arī tika tas gods atklāšanas dienā pirmajai šķērsot jauno tiltu, līdzi pajūgā vedot gaili – uzvaras simbolu.

Tikai pēc viņas pāri tiltam no Manhetenas puses devās Savienoto Valstu prezidents Česters Ārturs un Ņujorkas mērs Frenklins Edisons, kurus tilta otrā galā sagaidīja Bruklinas mērs Sets Louss.

Un tad jau pāri tiltam sāka plūst gājēju un braucēju straume, tiltu šķērsojušo skaitam jau pirmajā diennaktī sasniedzot 250 000.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti