Šī diena vēsturē

Amerikāņu dejotājai Aisedorai Dunkanei šodien jubileja

Šī diena vēsturē

30. maijs. Perla Hārta piedalās bruņotā laupīšanā Arizonā 1899.gadā

27. maijs - diena, kad īstenojās operācija „Antropoīds”

Šī diena vēsturē: Atentāts pret nacistu varas «Prāgas miesnieku»

Reinhards Heidrihs bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem nacistiskās Vācijas varas hierarhijā – Reiha Galvenās drošības pārvaldes šefs, vietvaldis vācu okupētajās čehu zemās un Ādolfa Hitlera personīgs draugs. 1942. gada 27. maijā vairāki čehu virsnieki, kuri darbojās britu slepenā dienesta uzdevumā, īstenoja operāciju "Antropoīds" – atentātu pret Heidrihu, kura rezultātā viņš zaudēja dzīvību.

1942. gada 27. maijā laiks Prāgā bija lielisks – saulains un pavasarīgi silts, un iespaidīgais melnais mersedess, kas ap pusvienpadsmitiem no ziemeļu puses tuvojās pilsētas centram, brauca ar nolaistu jumtu. Auto numura zīmi rotāja ne ar ko nesajaucamie zibensveidīgie burti "SS" un numurs "3"; pie stūres esesietis ar divām zvaigznītēm uz zīmotnēm, oberšārfīrers Kleins, bet aizmugures sēdeklī – vīrs SS obergrupenfīrera uniformā ar iezīmīgi izstieptu seju, plānām lūpām un caururbjošu skatienu. Tas bija Reinhards Heidrihs, nacistu reiha Galvenās drošības pārvaldes šefs un tobrīd arī Bohēmijas un Morāvijas reihsprotektors; būtībā – neierobežots diktators šajās vācu okupētajās čehu zemēs.

Kā Hitlera sens draugs un cīņu biedrs Heidrihs bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem nacistu varas hierarhijā, no kura, kā runāja, bīstoties ne tikai kaujās rūdīti vērmahta ģenerāļi, bet pat visvarenais SS reihsfīrers Himlers. Astoņos mēnešos, kurus Heidrihs bija pavadījis reihsprotektora amatā,

viņš čehu vidū bija guvis izteiksmīgās iesaukas "Prāgas miesnieks" un "Kārējs".

Starulibeņas rajonā Heidriha limuzīnam nācās veikt asu pagriezienu. Tūlīt aiz tā mašīnas priekšā uz ielas iznāca cilvēks – bijušais Čehoslovākijas armijas rotmistrs un britu Īpašo operāciju pārvaldes aģents Jozefs Gābčiks. Viņš pavērsa pret braucējiem STEN sistēmas mašīnpistoli, taču tā iesprūda. Heidrihs pavēlēja Kleinam apstāties, pielēca kājās un izrāva pistoli, taču šajā brīdī pie mašīnas aizmugurējām durvīm eksplodēja Gābčika līdzbiedra Jana Kubiša mestais spridzeklis. Prettanku granātas šķembas, mašīnas korpusa un apdares fragmenti vairākās vietās ietriecās Heidriha ķermenī un ievainoja arī Gābčiku. Heidrihs, lai arī ievainots, izlēca no limuzīna un šaudams vajāja bēgošo Gābčiku, tomēr drīz pakrita. Neveicās arī Kleinam, kurš vispirms dzinās pakaļ Kubišam, pēc tam – ievainotajam Gābčikam, taču pēdējais viņu sašāva kājā un aizmuka.

Kad Heidrihu nogādāja slimnīcā, viņa stāvoklis nešķita bezcerīgs. Bija skarta diafragma, plaušas un liesa; lauzta riba. Reiha vietvaldi ārstēja labākie speciālisti, tai skaitā Himlera personīgais ārsts Dr. Gebhards, tomēr nedēļu vēlāk "Prāgas miesnieks" pēkšņi mira – domājams, no emboliskas infekcijas. Daudzi uzskata, ka spridzeklis bijis mērķtiecīgi saindēts.

Jūnija vidū vāciešiem izdevās atklāt Heidriha nogalinātāju slēpni. Nevienlīdzīgā kaujā pret 700 esesiešiem Gābčiks, Kubišs un vēl pieci viņu cīņu biedri krita. Tā noslēdzās operācija, kurai britu Īpašo operāciju pārvalde bija devusi spilgto nosaukumu "Antropoīds".

Laikam gan ne britu diversiju plānotāji, ne Čehoslovākijas trimdas valdība nebija rēķinājušies ar hitleriešu sarīkotajām atriebes akcijām. Sākumā Hitlers grasījās izvērst īstu genocīdu pret čehu tautu, un tikai apsvērums, ka tas ietekmēs Vācijai tik svarīgo Čehijas militāro rūpniecību, lika viņam apdomāties. Tomēr apmēram 13 000 čehu tika arestēti un apmēram divi tūkstoši nogalināti atriebes akcijās. Tas lika britiem turpmākajā kara gaitā atturēties no līdzīgu operāciju plānošanas. Vēl viens hitleriešu atriebes akciju rezultāts bija krasi pieaugušais čehu naidīgums pret tā dēvētajiem Sudetijas vāciešiem. Kara beigās šie vācieši, kuri pirms kara bija Čehoslovākijas pilsoņi, tika masveidā padzīti no zemes, kur bija dzīvojuši gadsimtiem ilgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt