Šī diena vēsturē

8. maijs. Atzīst Lietuvas tiesības uz Klaipēdu

Šī diena vēsturē

11. maijs. 1981. gadā no vēža mirst Jamaikā dzimusī regeja leģenda Bobs Mārlijs

10. maijs. Vespuči kuģojums

Šī diena vēsturē: Amerigo Vespuči pirmo reizi kuģo uz Ameriku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Domājams, 1497. gada 10. maijā no Spānijas ostas pretim nesen atklātajām zemēm otrpus Atlantijas okeānam devās komersants un kartogrāfs Amerigo Vespuči. Tieši viņa vārds kļuva par pamatu Amerikas kontinentu nosaukumam.

Amerikas uzzēģelētāja nopelni, protams, pienākas Kristoforam Kolumbam. Tomēr savu vārdu Jaunā pasaule mantojusi no cita itālieša – Amerigo Vespuči. „Es nesaskatu nevienu iemeslu, kāpēc kāds varētu iebilst, ka šo zemes daļu nodēvējām tās atklājēja, gudrā un izglītotā vīra Amerikus vārdā par Amerikus zemi jeb Ameriku, jo arī Eiropai un Āzijai ir doti sieviešu vārdi.” Tā teikts komentāros 1507. gadā izdotajai vācu kartogrāfa Mārtiņa Valdzēmillera pasaules kartei. Šo komentāru autors, domājams, ir Valdzēmillera līdzstrādnieks Matiass Ringmanis.

Florences notāra jaunākais dēls Amerigo Vespuči ieradās Kastīlijas karaļvalsts lielākajā ostas pilsētā Kadisā 1492. gada martā kā slavenās magnātu Mediči dzimtas pilnvarotais lietvedis. Tikai dažus mēnešus vēlāk Kolumbs devās savā pirmajā kuģojumā pāri Atlantijai. Nākamajos gados ekspedīcijas uz rietumiem sekoja cita citai, un arī uzņēmīgais florencietis Vespuči atrada šai sfērā pielietojumu savām dotībām. Viņš kļuva par kontraktoru, apgādājot ar proviantu un citu nepieciešamo ceļotāju flotes, tai skaitā piegādājot gaļas produktus vismaz vienai no vēlākajām Kolumba ekspedīcijām.

Arvien vairāk iesaistoties aizokeāna zemju izpētē, Amerigo Vespuči kļuva par vienu no sava laika atzītākajiem jūras ceļojumu organizēšanas, kartogrāfijas un navigācijas lietpratējiem,

mūža nogalē ieņemdams īpaši viņām Spānijas kroņa radīto galvenā Indijas kuģojumu navigatora amatu.

Par to, kad Amerigo pats pirmo reizi kāpis kuģī, lai dotos pāri okeānam, atrodamas dažādas ziņas. Kā avoti pamatā kalpo paša Vespuči rakstītās vēstules ar plašiem kuģojumu aprakstiem, kuras 16. gs. sākumā kļuvušas plaši pazīstamas Eiropā, tai skaitā jau pieminētajiem kartogrāfiem Valdzēmilleram un Ringmanim. Tomēr vēlāko laiku pētnieki nereti apšaubījuši Vespuči aprakstu patiesīgumu, kā arī to, vai šīs vēstules vispār uzskatāmas par autentiskām. Ja tomēr ticam šiem avotiem, tad Amerigo Vespuči kuģojums pretī kontinentam, kam nākotnē būs lemts nest viņa vārdu, iesākās Kadisas ostā 1497. gada 10. maijā.

Tāpat, ja ticam vēstuļu autentiskumam, tad vienā no tām, 1502. gadā nosūtītā baņķierim Lorenso Pjerfrančesko Mediči, Amerigo pauž domu, ka viņa apmeklētās zemes ir daudz plašākas, nekā agrāk domāts, un tik lielā mērā atšķiras no Ptolemaja un Marko Polo aprakstītās Āzijas, ka liek domāt par jaunas līdz tam nezināmas pasaules daļas atklāšanu. Tomēr, cik stingri viņš pats pie šīs domas turējies, par to šodien grūti spriest.

Un diezgan noteikti, 1512. gadā mūžībā aiziedams, Amerigo Vespuči nenojauta, ka viņa vārdā tiks nodēvēts viss grandiozais zemes masīvs, no kura viņa dzīves laikā bija iepazīta vēl tikai neliela daļa.

Arī Valdzēmillers un Ringmanis, taisnību sakot, bija domājuši Amerikas vārdu piešķirt tolaik izpētītajai Dienvidamerikas daļai, kuras apzināšanā Vespuči arī ir vislielākie nopelni. Taču 1538. gadā Amerikas vārdu, nu jau attiecinot uz visu Jauno pasauli, savā pasaules atlantā ieviesa flāmu kartogrāfs Gerards Merkators, un viņa darbu popularitāte lielā mērā arī noteica šī nosaukuma nostiprināšanos. Faktors, kas domājams ļoti veicināja nosaukuma izplatību, bija tā literārā kvalitāte. Būdams ne tikai kartogrāfs, bet arī dzejnieks, jau pieminētais Matiass Ringmanis bija radījis vārdu, kurš tiešām lieliski iederējās pārējo pasaules daļu nosaukumu – Eiropa, Āzija, Āfrika – vidū. 

 

Šī diena vēsturē

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti