Tolaik Baltijas jūras vietā bijis ledus ezers, un šī ezera krastos auga tundras veģetācija, tostarp ķērpji, kas ir galvenā ziemeļbriežu barība.
Latvijas Dabas muzeja paleontologs Ivars Zupiņš intervijā Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidro, ka ziemeļbriežu izplatība bija atkarīga no klimata apstākļiem. “Ir dati, ka ziemeļbrieži pamukuši līdz pat Spānijai, kad šeit nebija piemēroti barošanās, tātad arī dzīvošanas apstākļi. Ziemeļbriežiem vispār raksturīgas migrācijas, ko arī mūsdienās novēro. Faktiski tas attiecas uz visu tā laika faunu. Ja apstākļi pilnīgi nepiemēroti dzīvībai un nodrošināt barību nav iespējams, tad attiecīgi viņi ir izturējušies Eiropā vairāk uz austrumiem, vietās, kas ir brīvas no ledus un kur piemēroti apstākļi augu valsts attīstībai,” stāsta Zupiņš.
Visvairāk liecību par kādreiz Latvijas teritorijā mītošajiem ziemeļbriežiem var atrast pēc ragiem un galvaskausiem. Tiek uzskatīts, ka tie bijuši tās pašas sugas ziemeļbrieži, kas mūsdienās dzīvo Skandināvijas ziemeļos.
Lielākās ragu atradnes bijušas Lubāna apkaimē un Olainē. “Savā ziņā tas ir pēc nejaušības principa. Bieži tas ir saistīts ar kādiem zemes darbiem. Teorētiski saistība varētu būt ar dambjiem vai aizsprostiem. Vēl varētu būt, ka viņi pārvietojušies pa noteiktām takām, gar upju ielejām, gar Lubāna ezera ieplakas vietu,” skaidro paleontologs.
Kopumā vērojams, ka senāku liecību atradumi par ziemeļbriežiem ir vairāk uz Eiropas dienvidiem. Bet, tad klimatam mainoties, izplatības areāls vairāk virzījies uz ziemeļiem.
Pateicoties ziemeļbriežiem, iespējams pētīt arī cilvēces vēsturi, jo no viņu ragiem un kauliem savulaik darināja harpūnas un bultu uzgaļus. “Ziemeļbriežiem sekojuši arī viņu mednieki. Tamdēļ atradumi ir retāki, jo tas bija mūžīgā kustībā esošs process, jo ziemeļbrieži un mednieki pārvietojās. Līdz ar to senākas apmetnes nebija pastāvīgas un ir mazāka iespēja atrast ar cilvēku darbību saistītas liecības,” stāsta Zupiņš.
Ziemeļbrieži var lepoties ar siltāko kažoku, par kuru biezāks ir tikai baltajiem lāčiem, un viņi mierīgi pārcieš -30 grādu salu. Viņu iecienītākā barība ir ķērpji. Lai gan ziemeļbriežiem ir vāja redze, oža gan tiem ir laba, un ar tās palīdzību viņi atrod ķērpjus.
