Runa ir par plāksni pie Kungu ielas 26. nama, kur 1701. gada ziemā Ziemeļu kara laikā apmetās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Kaimiņos esošajā mājā Kungu ielā 24 dzīvoja cits monarhs, Pēteris I, tiesa, četrus gadus agrāk, 1697. gadā.
“Protams, Kārlis XII te nedzīvoja ilgi, ziemas mītne viņam bija Virgā, taču, atbraucot uz Libavu, viņš apmetās šeit, birģermeistara Šrēdera mājā,” norāda rakstnieks.
Ēriks Kūlis teic, ka to, ka no “karaļa” mājas pazudusi plāksne, pamanījis, kad atgriezies Liepājā pēc divdesmit gadiem, kurus bija nodzīvojis Nīcā. Iepriekš regulāri, bet īsi apmeklējot pilsētu, uzmanību tam nebija pievērsis. Viņš uzskata, ka plāksne kļuvusi par krāsaino metālu zagļu upuri.
“Domāju, ka tā nebija maza summa, kuru viņi ieguva, pietika, lai kārtīgi uzdzīvotu restorānā. Šīs plāksnes izmērs ir 50 x 70 centimetri, bronzas plāksne bija apmēram tāda pati,” pieļauj Ēriks Kūlis. Un turpina: “Endijs Takers, viens no mana iemīļotā rakstnieka O’Henrija varoņiem, katru dolāru cita rokā uztvēra kā personīgu apvainojumu. Man kā liepājniekam plāksnes pazušana bija tieši personīgs apvainojums.”
Atjaunotā plāksne – no marmora – Ērikam Kūlim izmaksāja 850 eiro, viņš to noformēja kā “ziedojumu pilsētai”. Pievienojiet desmit mēnešus birokrātiskas saskaņošanas visās instancēs – ēka taču ir vēsturiska, būvēta 1699. gadā! Turklāt vajadzēja atrast mājas īpašnieku, maskavieti Dmitriju Zolotarjovu, un saņemt viņa piekrišanu. Te palīdzēja arhitekts un tēlnieks Raimonds Gabaliņš, viņš izstrādāja arī jaunās piemiņas plāksnes dizainu. Ēriks rāda dokumentu kaudzīti – tie ir visi saskaņojumi, līdz pat vajadzīgajam krāsas tonim. Jā, pirms piestiprināt jauno plāksni, daļa sienas tika pārkrāsota, jo tā bija apzīmēta ar grafiti.
“Protams, no savas pensijas es nevarētu atļauties tādu dāvinājumu pilsētai, taču izdevniecība “Zvaigzne ABC” man maksā labus honorārus,” atzina rakstnieks.
Uzraksti latviešu un angļu valodās uz melnā marmora plāksnes ir atdalīti ar trim kroņiem = Zviedrijas monarhijas heraldisko simbolu.
“Atjaunot šo plāksni – tā bija lieliska ideja! Kad Ēriks vērsās pie manis, lai es viņam palīdzētu ar šo plāksni, es ar prieku iesaistījos, jo es ar šo Kārli XII “auklējos” jau daudzus gadus. Man taču arī pagājušā gada izstādē bija viņa skulpturālais portrets, radīts ļoti sen. Šajā mājā pie ieejas no pagalma puses ir divas nišas, un man jau sen ir ideja vienā no tām to novietot. Laba vieta! Taču šīs idejas īstenošanai vajadzīgs sponsors, atliet to metālā nebūs lēti…” Rus.lsm.lv pastāstīja Raimonds Gabaliņš.
Un mēs visi trīs devāmies uz pagalmu, kur Raimonds parādīja šo nišu. Un piebilda, ka ne pirmo reizi sadarbojas ar Ēriku Kūli.
“Viņš ir mecenāts, pateicoties kuram, iemūžināts ne viens vien Liepājas vēsturē nozīmīgs cilvēks,” norādīja tēlnieks.
Jā, pēc Ērika Kūļa iniciatīvas tapa Egona Līva krūšutēls, bet to veidoja Raimonds Gabaliņš.
“Šī ir jau trešā piemiņas plāksne. Par godu Egonam Līvam savulaik tika izveidota plāksne Franču ielā, bet par godu Olafam Gūtmanim – Uliha ielā, pie tām mājām, kurās viņi dzīvoja. Taču tas nav tikai par maniem līdzekļiem, izdevumus par plāksni Egonam Līvam mēs sadalījām uz pusēm ar toreizējo Liepājas ostas pārvaldnieku Aivaru Boju, bet par plāksni Olafam Gūtmanim – ar diriģentu Jēkabu Ozoliņu, viņa vadītie kori dzied daudz dziesmu ar Gūtmaņa vārdiem,” stāsta Ēriks Kūlis.
Tagad arī piemiņas plāksne par godu Kārlim XII atgriezusies savā vietā, pateicoties viņa centieniem.
“Vajadzētu, lai Zemesgrāmatā parādītos attiecīgs ieraksts, ka tagad šai ēkai ir apgrūtinājums, piemiņas plāksne, lai pārdošanas gadījumā to neviens neiznīcinātu,” saka Ēriks Kūlis.
