Panorāma

Endele: tāda diena mūžā ir tikai viena

Panorāma

Panorāma

Satversmes sapulcei - 100

Satversmes sapulcei – 100. Kāpēc 1. maijs paliek 4. maija svinību ēnā?

Ja nebūtu 1. maija notikumu pirms 100 gadiem, nebūtu arī 4. maija norišu pirms 30 gadiem. Abas šīs gadskārtas ir jāskata kopsakarībā – tā uzskata Latvijas Radio aptaujātie vēsturnieki un valsts tiesību eksperti.

Satversmes sapulces sanākšanai – 100. Kāpēc 1. maija norises paliek 4. maija svinību ēnā?Baiba Kušķe
    Ja pirms 100 gadiem ar Satversmes sapulces sanākšanu Latvijā piedzima demokrātija, tad ar Neatkarības deklarācijas pieņemšanu pirms 30 gadiem tā atkal atdzima. Kāpēc tomēr 4. maijs daudz vairāk tiek izcelts kā svinību diena, bet 1. maijs paliek tās ēnā, un kas īsti notika šajā datumā pirms tieši 100 gadiem?

     

    Pirms 100 gadiem bija raksturīgi politiskus notikumus atzīmēt ar plašām manifestācijām, un 1920. gada 1. maijā cilvēku pūļi Rīgas ielās bija sevišķi lieli. Sociāldemokrāti un komunisti ar sarkaniem karogiem pilsētā svinēja Darba svētkus, bet paralēli viņiem milzīgs cilvēku skaits pulcējās, lai apliecinātu savu atbalstu Satversmes sapulces sanākšanai.

    Aprīļa vidū pirmo reizi Latvijas vēsturē bija notikušas brīvas un demokrātiskas visas tautas vēlēšanas, un nu visi 150 ievēlētie deputāti sanāca kopā uz Satversmes sapulces pirmo svinīgo sēdi. Tā notika bijušajā Bruņniecības namā, tagadējā Saeimas ēkā, un to atklāja Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste.

    Mūsu vēsturē tas bija patiešām milzu nozīmes notikums, jo būtībā tieši šajā dienā tā pa īstam piedzima Latvijas valsts – atzina valsts tiesībnieks Arvīds Dravnieks.

    Viņš skaidroja, ka Tautas padome, kas 1918. gada 18. novembrī proklamēja Latvijas valsti, nebija tautas vēlēta, tāpēc par patiesas demokrātijas iedibināšanu var runāt, tikai sākot ar 1920. gada 1. maiju.

    Partiju šķirotava

    Kāda būtu Satversme, ja visiem mums būtu iespēja nobalsot 1920. gadā? Esam izveidojuši Satversmes sapulces šķirotavu, kas ļaus katram ne tikai paust savu pilsonisko nostāju, bet arī uzzināt vairāk par Satversmes sapulces vēsturi. Tā laika partiju šķirotava pieejama šeit. 

    ''Skolā vienkārši to nemāca, nestāsta, un tad iznāk tā, ka daudzi cilvēki svin 4. maiju – valsts atjaunošanas dienu, bet piemirstas valsts izveidošanas diena. Jo 18. novembris bija tikai tāda nodomu paziņošana. Īsti Latvijas tauta ievēlēja un izveidoja savu valsti 1. maijā," sacīja Dravnieks. "Un 4. maijam nevajadzētu būt greizsirdīgam pret 1. maiju. Bez 1. maija nekāds 4. maijs nebūtu bijis iespējams''.

    Arī vēsturnieks Imants Cīrulis uzskata – lai mums veidotos pareiza izpratne par demokrātijas vērtību pēctecību, mums šie abi zīmīgie datumi ir jāskata visciešākajā kopsakarībā.

    ''1. un 4.maijs. Demokrātijas dzimšana pirms 100 gadiem un demokrātijas atdzimšana pirms 30 gadiem. Jo gan pirms 100 gadiem, vēlot Satversmes sapulci, pirmo reizi ievēlot nacionāla līmeņa parlamentu brīvās, tiešās, proporcionālās vēlēšanās, gan arī pirms 30 gadiem atjaunojot valstisko neatkarību, šīs vērtības bija kā sarkanais pavediens, kas gāja cauri," teica Cīrulis.

    Kāpēc tomēr līdz šim 1920. gada 1. maijs ir palicis citu valsts gadskārtu ēnā? Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps domā, ka tas saistīts ar Latvijas valstiskuma sarežģīto likteni, jo Ulmaņa laikā un vēl jo vairāk padomju okupācijas gados demokrātija bija tabu tēma, un līdz ar to arī 1. maijs kā Satversmes sapulces sanākšanas diena.

    Savulaik līdz Ulmaņa apvērsumam gan 1. maiju plaši svinēja visā Latvijā, un Pleps uzskata, ka šī tradīcija ir pelnījusi atdzimšanu. 

    Būtībā jau Satversmes sapulce bija pirmais vēlētais parlaments, bet par Satversmes sapulci to sauca tādēļ, ka tas bija īpašs parlaments, ievēlēts ar noteiktu uzdevumu – izstrādāt Satversmi jeb valsts pamatlikumu.

    Divus gadus vēlāk tas arī notika, un mēs arvien vēl ar to varam lepoties, jo tolaik izstrādātā Satversme joprojām veido lielo ietvaru mūsu valsts pastāvēšanai.

    Kā cerīgu soli 1. maija nozīmes aktualizēšanā Pleps vērtēja šogad pilsoniskās sabiedrības iedibināto Demokrātijas nedēļu, kad virtuālajā vidē notiek dažādas diskusijas, lekcijas un citas aktivitātes, apspriežot demokrātiju vēsturiskā un mūsdienu kontekstā.

    Šīs iniciatīvas ietvaros skolēni un studenti vēl līdz 4. maijam ir aicināti piedalīties eseju konkursā, kurā ir aicināti atbildēt uz jautājumiem – ko mani senči sagaidīja no Latvijas pirms 100 gadiem un Atmodas laikā? Un ko es gaidu no savas valsts tagad?

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti